: I'm so tired
Iepriekšējā vakarā, ar draugiem atzīmējot sesijas nobeigumu, gulēšana tika upurēta par labu pēc iespējas sūdīgāku šausmu filmu vērošanai, cenšoties tās uztvert kā komēdijas (tika slēgtas derības par to, kurš tiks nogalināts nākamais, vērojām redzamās ZĪMES u.t.t.). Jāatzīst, ka tas nebija grūti izdarāms - jo sevišķi Venom gadījumā. A vot Bloodrayne bija tik drausmīgi slikta, ka skatīšanās radīja gandrīz fiziskas sāpes.
Negulēšanas dēļ arī "Dienas skolā" ik pēc brītiņa bija novērojama apziņas atslēgšanās uz sekundes daļām (sorry, neesmu tik kūls kā Wingmanz, kurš var negulēt 3 dienas or smth). Tiesa, arī lekcija nebija tik saistoša, lai pastāvīgi censtos koncentrēties. Teorētiski bija paredzēts stāstījums par "izpētes metodēm", bet beigās tas izvērtās par "Īsā Irākas kara vēsture un žurnālistikas loma tajā". Britu pasniedzējs ik pēc brītiņa brīnījās par mūsu nespēju atbildēt uz viņa uzdotajiem jautājumiem, kas aptvēra velns-viņu-zina kādus BBC un The Sun žurnālistus un viņu rakstīto. Galvenais secinājums no lekcijas: pat krutākie britu masu mediji ir izteikti subjektīvi (lielākoties gan paužot vadības nostāju). Kopumā tas varēja kalpot kā interesants ieskats "elitārās" žurnālistikas aizkulisēs, bet es biju pārāk aizņemts cenšoties neiemigt, lai kaut ko vairāk atcerētos.
Dabūju arī provizorisko "Dienas skolas" 2. semestra lekciju sarakstu. Izskatās, ka mana vairākkārtējā uzstāšanās pret weba žurnālistikai veltīto niecīgo lomu (sākumā gada laikā bija paredzēta viena lekcija par weba žurnālistiku) ir nesusi augļus. Tiesa, iepriekšējais teikums visticamāk ir uzskatāms par manas pašapziņas celšanai paredzētu, bet nav noliedzams fakts, ka paredzētais lekciju skaits par šo tēmu ir daudzkāršojies: "Interneta žurnālistika (vēsturiskā perspektīva)", "E-žurnālistika", "Multimēdiju žurnālistika", "Blogošana" (lol), "Blogi - vai nākotnē visi būs žurnālisti?", "Nākotnes mediji - Epiks" un "Kā rakstīt webam?". Sounds fun. Tiesa, man nav ne mazākās nojausmas, kas ir epiks, bet nu whatever. Ar laiku uzzināšu.
Atklāju, ka http://netgames.apollo.lv ir interesanta intervija ar Skyforger līderi par geimošanu viņa dzīvē (izrādās, jams ir RPG fans... tas gan nemaina faktu, ka Skyforger pamatīgi sux). Būtu interesanti palasīt kaut ko līdzīgu arī gamez.lv.
Nopirku Džonatana Kerola (nekāda sakara ar Lūisu Kerolu un Alises piedzīvojumiem Brīnumzemē un Aizspogulijā) grāmatu "Страна Смеха" no sērijas "лучшая серия современной прозы" (visai drošs apgalvojums...). Kā nopratu pēc anotācijas, kaut kas Markesa/Baha/Heses stilā. Varētu būt interesanti. Arī pašā sākumā izmantotais Flobēra citāts ("Dzīvē esi akurāts un mērens kā buržujs, lai mākslā varētu būt dumpiniecisks un oriģināls") ir visai interesants... droši vien tā saku tāpēc, ka pie līdzīga secinājuma biju nonācis arī pats pirms kāda laika. Tālāk gan neesmu ticis, jo pašlaik ne uz ko nevaru īsti nokoncentrēties. Tomēr mani sajūsmināja, ka 327 lpp biezs romāns (arī grāmatas garums & platums nav gluži miniatūri) var maksāt Ls 1.39 - un tas ir panākts ar tirāžu tikai 5000 eksemplāros (atgādinu, ka tā ir krievu valodā un paredzēta NVS un Baltijas valstu tirgum). Latviešu valodā tas maksātu vismaz 7-8 latus. Nezinu gan, cik kvalitatīvs būs tulkojums, bet ceru, ka krievu valodas skaistums garantēs to, ka arī viduvējs tulkojums būs baudāms ne sliktāk kā izcils tulkojums latviešu mēlē. Dīvainas sajūtas gan radās, pamanot, ka grāmatas aizmugurē pie svītru koda ir neliels taisnstūris ar "game.exe" logo un līdzās tekstu "Без анестезирующих и болеутоляющих средств с 1995 г." WTF? Reklāmas nekad iepriekš tādā vietā nebiju manījis - un kāpēc gan spēļu žurnālam būtu jāreklamējas uz modernās literatūras grāmatu vākiem?
Pirms pāris dienām pabeidzu kārtējo "visu laiku labāko" no saviem stāstiem. Rīt būs jāizprintē un jāapskatās, vai patiešām tas kaut kam der. Pirmo reizi pēdējos 3 gados mēģināju kaut ko labu uzrakstīt pa taisno drukājot ar datoru, nevis iepriekš uzrakstot ar roku uz papīra... vismaz daļēji, jo pirmo lappusi vienalga uzrakstīju klasiskajā veidā. Feļetons par "Visu Latvijai!" arī tuvojās nobeigumam. Arī "visu laiku labākais" no manis uzrakstītajiem. Tipiski. Bet pēdējais, ko nosūtīju gan suxoja smagi.
Iepriekšējā vakarā, ar draugiem atzīmējot sesijas nobeigumu, gulēšana tika upurēta par labu pēc iespējas sūdīgāku šausmu filmu vērošanai, cenšoties tās uztvert kā komēdijas (tika slēgtas derības par to, kurš tiks nogalināts nākamais, vērojām redzamās ZĪMES u.t.t.). Jāatzīst, ka tas nebija grūti izdarāms - jo sevišķi Venom gadījumā. A vot Bloodrayne bija tik drausmīgi slikta, ka skatīšanās radīja gandrīz fiziskas sāpes.
Negulēšanas dēļ arī "Dienas skolā" ik pēc brītiņa bija novērojama apziņas atslēgšanās uz sekundes daļām (sorry, neesmu tik kūls kā Wingmanz, kurš var negulēt 3 dienas or smth). Tiesa, arī lekcija nebija tik saistoša, lai pastāvīgi censtos koncentrēties. Teorētiski bija paredzēts stāstījums par "izpētes metodēm", bet beigās tas izvērtās par "Īsā Irākas kara vēsture un žurnālistikas loma tajā". Britu pasniedzējs ik pēc brītiņa brīnījās par mūsu nespēju atbildēt uz viņa uzdotajiem jautājumiem, kas aptvēra velns-viņu-zina kādus BBC un The Sun žurnālistus un viņu rakstīto. Galvenais secinājums no lekcijas: pat krutākie britu masu mediji ir izteikti subjektīvi (lielākoties gan paužot vadības nostāju). Kopumā tas varēja kalpot kā interesants ieskats "elitārās" žurnālistikas aizkulisēs, bet es biju pārāk aizņemts cenšoties neiemigt, lai kaut ko vairāk atcerētos.
Dabūju arī provizorisko "Dienas skolas" 2. semestra lekciju sarakstu. Izskatās, ka mana vairākkārtējā uzstāšanās pret weba žurnālistikai veltīto niecīgo lomu (sākumā gada laikā bija paredzēta viena lekcija par weba žurnālistiku) ir nesusi augļus. Tiesa, iepriekšējais teikums visticamāk ir uzskatāms par manas pašapziņas celšanai paredzētu, bet nav noliedzams fakts, ka paredzētais lekciju skaits par šo tēmu ir daudzkāršojies: "Interneta žurnālistika (vēsturiskā perspektīva)", "E-žurnālistika", "Multimēdiju žurnālistika", "Blogošana" (lol), "Blogi - vai nākotnē visi būs žurnālisti?", "Nākotnes mediji - Epiks" un "Kā rakstīt webam?". Sounds fun. Tiesa, man nav ne mazākās nojausmas, kas ir epiks, bet nu whatever. Ar laiku uzzināšu.
Atklāju, ka http://netgames.apollo.lv ir interesanta intervija ar Skyforger līderi par geimošanu viņa dzīvē (izrādās, jams ir RPG fans... tas gan nemaina faktu, ka Skyforger pamatīgi sux). Būtu interesanti palasīt kaut ko līdzīgu arī gamez.lv.
Nopirku Džonatana Kerola (nekāda sakara ar Lūisu Kerolu un Alises piedzīvojumiem Brīnumzemē un Aizspogulijā) grāmatu "Страна Смеха" no sērijas "лучшая серия современной прозы" (visai drošs apgalvojums...). Kā nopratu pēc anotācijas, kaut kas Markesa/Baha/Heses stilā. Varētu būt interesanti. Arī pašā sākumā izmantotais Flobēra citāts ("Dzīvē esi akurāts un mērens kā buržujs, lai mākslā varētu būt dumpiniecisks un oriģināls") ir visai interesants... droši vien tā saku tāpēc, ka pie līdzīga secinājuma biju nonācis arī pats pirms kāda laika. Tālāk gan neesmu ticis, jo pašlaik ne uz ko nevaru īsti nokoncentrēties. Tomēr mani sajūsmināja, ka 327 lpp biezs romāns (arī grāmatas garums & platums nav gluži miniatūri) var maksāt Ls 1.39 - un tas ir panākts ar tirāžu tikai 5000 eksemplāros (atgādinu, ka tā ir krievu valodā un paredzēta NVS un Baltijas valstu tirgum). Latviešu valodā tas maksātu vismaz 7-8 latus. Nezinu gan, cik kvalitatīvs būs tulkojums, bet ceru, ka krievu valodas skaistums garantēs to, ka arī viduvējs tulkojums būs baudāms ne sliktāk kā izcils tulkojums latviešu mēlē. Dīvainas sajūtas gan radās, pamanot, ka grāmatas aizmugurē pie svītru koda ir neliels taisnstūris ar "game.exe" logo un līdzās tekstu "Без анестезирующих и болеутоляющих средств с 1995 г." WTF? Reklāmas nekad iepriekš tādā vietā nebiju manījis - un kāpēc gan spēļu žurnālam būtu jāreklamējas uz modernās literatūras grāmatu vākiem?
Pirms pāris dienām pabeidzu kārtējo "visu laiku labāko" no saviem stāstiem. Rīt būs jāizprintē un jāapskatās, vai patiešām tas kaut kam der. Pirmo reizi pēdējos 3 gados mēģināju kaut ko labu uzrakstīt pa taisno drukājot ar datoru, nevis iepriekš uzrakstot ar roku uz papīra... vismaz daļēji, jo pirmo lappusi vienalga uzrakstīju klasiskajā veidā. Feļetons par "Visu Latvijai!" arī tuvojās nobeigumam. Arī "visu laiku labākais" no manis uzrakstītajiem. Tipiski. Bet pēdējais, ko nosūtīju gan suxoja smagi.
Current Music: David Gilmour - You Know I'm Right