: Trušu pārošanās rituāla sīks apskats
You wish.
Tā kā rīt visticamāk dodos mājup līdz piektdienai (ja vien aukstuma dēļ autobusi nepārstās kursēt or smth) un ir jau vēls, bet gulēt vēl īsti negribas, izdomāju kaut ko iebakstīt. Tiesa, tā kā visu dienu pavadīju dzīvoklī, nekas īpašs nav noticis. Bet tas nekad nav apturējis mani no tukšas muldēšanas.
Pabeidzu feļetonu par "Visu Latvijai!". Tas tomēr sux. Pārāk paredzams un nav neviena "laugh out loud" joka. Vienalga nosūtīju, jo neko īpaši krutāku šobrīd visticamāk neuzrakstīšu. Imho, lielākā problēma slēpjas apstāklī, ka es mēģinu izveidot tādu kā šablonu, pēc kura vadīties, rakstot turpmāko stuff'u. Un tas sux jau pēc definīcijas. Pofig, nākošo būs jāmēģina rakstīt kaut kā savādāk. Varbūt uz papīra ar pildspalvu. Noteikti uz papīra ar pildspalvu, jo laukos, kur es būšu turpmākajās dienās, datora nav. Par laimi, pie neta varēšu tikt šad un tad, tā kā ar nosūtīšanu nevajadzētu rasties problēmām.
Sāku lasīt arī "Страна Смеха". Diezgan interesanta, kaut tulkojums patiešām nav izcils. Viena lieta mani īpaši ieinteresēja: grāmatā vārds "you" ir visu laiku tulkots "ты", proti, "tu" - arī sarunās starp svešiniekiem, kas nejauši satikušies pirms desmit minūtēm. 90% latviešu tulkojumu tiek lietots "jūs" arī tad, ja sarunājas tuvi paziņas (kas ir ne mazāk savādi).
Būs jāsāk zīmēt karikatūras skice, ar kuru rīt doties uz "Dadža" redakciju, lai piedalītos "mākslinieku sanāksmē". Protams, tur es droši vien vairāk stāvēšu malā, bet varbūt kādam no karikatūristiem iepatiksies ideja un viņš to attīstīs - tas ir viens no diviem iemesliem, kāpēc man vispār tur jādodas. Otrais ir piedalīties diskusijās par to, kurām karikatūrām vispār pienākas būt žurnālā.
Noskatījos vienu "The Daily Show" epizodi. Tas ir amerikāņu ikdienas humora šovs, kurā tiek parodētas ziņas. Pāris jokos patiešām smējos balsī, kas ir labs rādītājs, ņemot vērā, ka jamiem nav mēnesis laika, lai tos izdomātu. Piemēram, runājot par Irānas atteikšanos apturēt savu kodolizpētes programmu, raidījuma vadītājs atzina, ka tas izklausās pēc ASV izaicināšanas, tad, pieliecoties kamerai pusbalsī noteica: "George Bush, you know, what to do." To uzreiz nomainīja video no Buša tāsdienas runas, kurā viņš teica: "We'll be doing our best to persuade Iran giving up their nuclear research - but our approach will be purely diplomatic." Atkal skats uz studiju, kurā vadītājs ir acīmredzamā šokā un labu laiku nav spējīgs teikt ne vārda. Imho, izcili.
Pēcpusdienā redzēju, kā pa ielu iet kāds vīrietis. Nonācis līdz krustojumam viņš apstājās, pagriezās atpakaļ un pagājās pārdesmit soļus uz otru pusi. Tad viņš atkal apstājās un sāka uzmanīgi pētīt zāli un kokus ietves malā (kas norobežoja ietvi no manis apdzīvotās daudzdzīvokļu mājas). Tad, tā arī neko neatradis, aizgāja projām pa sākotnējo maršrutu.
Go figure.
You wish.
Tā kā rīt visticamāk dodos mājup līdz piektdienai (ja vien aukstuma dēļ autobusi nepārstās kursēt or smth) un ir jau vēls, bet gulēt vēl īsti negribas, izdomāju kaut ko iebakstīt. Tiesa, tā kā visu dienu pavadīju dzīvoklī, nekas īpašs nav noticis. Bet tas nekad nav apturējis mani no tukšas muldēšanas.
Pabeidzu feļetonu par "Visu Latvijai!". Tas tomēr sux. Pārāk paredzams un nav neviena "laugh out loud" joka. Vienalga nosūtīju, jo neko īpaši krutāku šobrīd visticamāk neuzrakstīšu. Imho, lielākā problēma slēpjas apstāklī, ka es mēģinu izveidot tādu kā šablonu, pēc kura vadīties, rakstot turpmāko stuff'u. Un tas sux jau pēc definīcijas. Pofig, nākošo būs jāmēģina rakstīt kaut kā savādāk. Varbūt uz papīra ar pildspalvu. Noteikti uz papīra ar pildspalvu, jo laukos, kur es būšu turpmākajās dienās, datora nav. Par laimi, pie neta varēšu tikt šad un tad, tā kā ar nosūtīšanu nevajadzētu rasties problēmām.
Sāku lasīt arī "Страна Смеха". Diezgan interesanta, kaut tulkojums patiešām nav izcils. Viena lieta mani īpaši ieinteresēja: grāmatā vārds "you" ir visu laiku tulkots "ты", proti, "tu" - arī sarunās starp svešiniekiem, kas nejauši satikušies pirms desmit minūtēm. 90% latviešu tulkojumu tiek lietots "jūs" arī tad, ja sarunājas tuvi paziņas (kas ir ne mazāk savādi).
Būs jāsāk zīmēt karikatūras skice, ar kuru rīt doties uz "Dadža" redakciju, lai piedalītos "mākslinieku sanāksmē". Protams, tur es droši vien vairāk stāvēšu malā, bet varbūt kādam no karikatūristiem iepatiksies ideja un viņš to attīstīs - tas ir viens no diviem iemesliem, kāpēc man vispār tur jādodas. Otrais ir piedalīties diskusijās par to, kurām karikatūrām vispār pienākas būt žurnālā.
Noskatījos vienu "The Daily Show" epizodi. Tas ir amerikāņu ikdienas humora šovs, kurā tiek parodētas ziņas. Pāris jokos patiešām smējos balsī, kas ir labs rādītājs, ņemot vērā, ka jamiem nav mēnesis laika, lai tos izdomātu. Piemēram, runājot par Irānas atteikšanos apturēt savu kodolizpētes programmu, raidījuma vadītājs atzina, ka tas izklausās pēc ASV izaicināšanas, tad, pieliecoties kamerai pusbalsī noteica: "George Bush, you know, what to do." To uzreiz nomainīja video no Buša tāsdienas runas, kurā viņš teica: "We'll be doing our best to persuade Iran giving up their nuclear research - but our approach will be purely diplomatic." Atkal skats uz studiju, kurā vadītājs ir acīmredzamā šokā un labu laiku nav spējīgs teikt ne vārda. Imho, izcili.
Pēcpusdienā redzēju, kā pa ielu iet kāds vīrietis. Nonācis līdz krustojumam viņš apstājās, pagriezās atpakaļ un pagājās pārdesmit soļus uz otru pusi. Tad viņš atkal apstājās un sāka uzmanīgi pētīt zāli un kokus ietves malā (kas norobežoja ietvi no manis apdzīvotās daudzdzīvokļu mājas). Tad, tā arī neko neatradis, aizgāja projām pa sākotnējo maršrutu.
Go figure.
Current Music: Spiritualized - Symphony Place