: Take 1
Dodoties mājup no universitātes, kārtējo reizi atcerējos par lielisko Ivana Buņina dienasgrāmatas formā rakstīto "Okajannie dņi" un jau kārtējo reizi mani pārņēma vēlme uzsākt līdzīga veida pierakstus, nemaskējoties par 1337 g33k. Toties maskējoties kā kūlam guru. Vismaz izraušanās no rutīnas, ja nekas vairāk. Pie tam tas varētu kaut ko līdzēt drausmīgajās rakstīšanas disciplīnas problēmās: šķiet, kopš mācību gada sākuma esmu līdz galam uzrakstījis vienu gauži īsu stāstiņu un iesācis kādus 3-4 nedaudz garākus gabalus. Bet nerakstot nekāda attīstība nenotiks. Tāpēc piedrāzt ReDeemer'u (a.k.a. vienīgais šī šita "lasītājs") - vēl aizvien vairāk jūtos (vai vismaz gribu justies) kā rakstnieks nevis geimeris/žurnālists/ekonomists/whatever
*off we go*
Pēc tam, kad iepriekšējā naktī atkal līdz 1:30 tika spēlēta Civilization IV (ja būtu kristīgi noskaņots, ticētu, ka Sids Meiers pēc nāves nokļūs ellē par tik daudzu daudzsološu cilvēku sabeigšanu ar saviem meistardarbiem) par spīti tam, ka nākamajā rītā jau 8:30 bija starpeksāmens makroekonomikā, jau braucot tramvajā bija jūtami zināmi vizuālie un psihiskie traucējumi. It kā jau pierasts, taču šoreiz tas liek pasmaidīt sevī, iedomājoties par Wingmanz. Līdzīgi arī pašā starpeksāmenā, kad, nevarēdams īsti atbrīvoties no sajūtas par apkārtējās pasaules iluzoriskumu, rakstīju teorētiskās muļķības par "dzīves cikla patēriņa hipotēzi", nepievērsdams uzmanību tiem, kas vēlējās mani izmantot par donoru. Vismaz uz brīdi, līdz deguna galā netika piebīdīta lapiņa ar uzdevumu, kurš man būtu jāizpilda. Ātri uzskricelējis izmantojamo formulu un norādījis apzīmējumiem atbilstošos lielumus, atdevu to. Pēc minūtes saņēmu atpakaļ. Nesaprot.
Pie velna, ja tev sagādā problēmas ievietot dotos lielumus formulā un aprēķināt galaiznākuma, īstā vieta ir nevis 2. ekonomistu kursā, bet garīgu atpalikušo novietnē. Aizgrūžu atpakaļ. "Kas, tu nevari meitenei palīdzēt. Ak, jā, tev jau puisīši labāk patīk." Ar grūtībām novaldu smieklus, kas vēlas izspiesties ārpasaulē.
"Kauninātājs" bija viens no tiem, kam ikviena darbība tiek motivēta ar iespējamo lietas novešanu līdz gultai. Tā ir normāla uzvedība. Tieši tāpēc aizvien biežāk pārņem vēlēšanās norobežoties no visa un pavadīt dienas spēlējot Civilization un HoMM 60.-to un 70.-to gadu mūzikas pavadījumā. Būs laikam jākļūst par gotu un vakaros jāgriež vēnas.
(Saņemiet tie, kas cerēja šeit ieradzīt kaut ko oriģinālu vai kaut vai saprātīgu).
Dodoties mājup no universitātes, kārtējo reizi atcerējos par lielisko Ivana Buņina dienasgrāmatas formā rakstīto "Okajannie dņi" un jau kārtējo reizi mani pārņēma vēlme uzsākt līdzīga veida pierakstus, nemaskējoties par 1337 g33k. Toties maskējoties kā kūlam guru. Vismaz izraušanās no rutīnas, ja nekas vairāk. Pie tam tas varētu kaut ko līdzēt drausmīgajās rakstīšanas disciplīnas problēmās: šķiet, kopš mācību gada sākuma esmu līdz galam uzrakstījis vienu gauži īsu stāstiņu un iesācis kādus 3-4 nedaudz garākus gabalus. Bet nerakstot nekāda attīstība nenotiks. Tāpēc piedrāzt ReDeemer'u (a.k.a. vienīgais šī šita "lasītājs") - vēl aizvien vairāk jūtos (vai vismaz gribu justies) kā rakstnieks nevis geimeris/žurnālists/ekonomists/whatever
*off we go*
Pēc tam, kad iepriekšējā naktī atkal līdz 1:30 tika spēlēta Civilization IV (ja būtu kristīgi noskaņots, ticētu, ka Sids Meiers pēc nāves nokļūs ellē par tik daudzu daudzsološu cilvēku sabeigšanu ar saviem meistardarbiem) par spīti tam, ka nākamajā rītā jau 8:30 bija starpeksāmens makroekonomikā, jau braucot tramvajā bija jūtami zināmi vizuālie un psihiskie traucējumi. It kā jau pierasts, taču šoreiz tas liek pasmaidīt sevī, iedomājoties par Wingmanz. Līdzīgi arī pašā starpeksāmenā, kad, nevarēdams īsti atbrīvoties no sajūtas par apkārtējās pasaules iluzoriskumu, rakstīju teorētiskās muļķības par "dzīves cikla patēriņa hipotēzi", nepievērsdams uzmanību tiem, kas vēlējās mani izmantot par donoru. Vismaz uz brīdi, līdz deguna galā netika piebīdīta lapiņa ar uzdevumu, kurš man būtu jāizpilda. Ātri uzskricelējis izmantojamo formulu un norādījis apzīmējumiem atbilstošos lielumus, atdevu to. Pēc minūtes saņēmu atpakaļ. Nesaprot.
Pie velna, ja tev sagādā problēmas ievietot dotos lielumus formulā un aprēķināt galaiznākuma, īstā vieta ir nevis 2. ekonomistu kursā, bet garīgu atpalikušo novietnē. Aizgrūžu atpakaļ. "Kas, tu nevari meitenei palīdzēt. Ak, jā, tev jau puisīši labāk patīk." Ar grūtībām novaldu smieklus, kas vēlas izspiesties ārpasaulē.
"Kauninātājs" bija viens no tiem, kam ikviena darbība tiek motivēta ar iespējamo lietas novešanu līdz gultai. Tā ir normāla uzvedība. Tieši tāpēc aizvien biežāk pārņem vēlēšanās norobežoties no visa un pavadīt dienas spēlējot Civilization un HoMM 60.-to un 70.-to gadu mūzikas pavadījumā. Būs laikam jākļūst par gotu un vakaros jāgriež vēnas.
(Saņemiet tie, kas cerēja šeit ieradzīt kaut ko oriģinālu vai kaut vai saprātīgu).
Current Music: The Animals - Mama Told Me Not To Come