- Glītu meiteni, kas piemājas pagalmā plūca zāli. Rūpīgi un sistemātiski, kā būtu nokļuvusi pie dārgākajām orhidejām, viņa plūca celmaļlapas un kreisajā rokā kārtoja tās pušķī. Gribēju apjautāties, kāpēc viņa tā dara, bet nespēju izlemt par valodu un biju appīpējies un hipijiskajā izskatā - a tad pat vienkārši garāmgājēji un tramvaju pasažieri ilgi un izbrīnīti mani pēta. Turklāt atcerējos, ka tā savulaik laukos ik dienas šķīnu pusdienas mūsu trušiem.
- Divus draudzeņu pārus. Viņas netālajā parkā - pārīšu un bandu pulcēšanās vietā - aizrautīgi kaut ko apsprieda. Netālu metāliskajā iedobē sēdēja vīrs ar sievu un pētīja mijkrēslī grimstošo pakalnu. Vīrs sūca alu, sieva pētīja pirkstus.
- Ar sevi un pasauli apmierinātu sirmgalvi.
- Divus draugus, kuri sēdēja tramvaja pieturā. Viens kaut ko stāstīja, otrs ar pārsteidzošu uzmanību klausījās, tikai vienubrīd patiesā pārsteigumā iesprauda: "Da?"
- Domās iegrimušus darbaļaudis, kuri nodurtām galvām steidzās mājup.
- Privātās sarunās un maigajā vakarā pazudušu pusmūža pāri.
- Uz pubertātas sliekšņa stāvošus bērnus - divus zēnus un meiteni. Viņi spēlēja futbolu. Vai vismaz saspēlējās. Viens pārdesmit reizes padriblēja bumbu uz ceļiem un kājām, tad piespēlēja otram zēnam, kurš vienā pieskārienā no gaisa atdeva bumbu meitenei, bet viņa trāpīja tikai ar pēdas ārmalu, un bumba ielidoja sētā. Zēni viņu līksmi izsmēja, un meitene tikpat līksmi atjokoja. Tad viņi apstājās un brīdi ieplestām mutēm noraudzījās, kā paeju garām. Un atsāka spēli. Gribēju piedāvāties ceturtā spēlētāja postenī, bet atcerējos, ka esmu divreiz vecāks par viņiem un turpināju ceļu.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc izvairos no ceļošanas vai iziešanas sabiedrībā. Pārējās pasaules ikdienas mirkļi vairs nešķitīs poēzijas un mistikas pārpilni.
Current Music: Clear Light - Night Sounds Loud
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Poēzija un mistika, heh.
Paraduma pēc iebildīšu, sakot, ka sēžot uz vietas, ne viena, ne otra reti kad tiek nesta klāt, taču sajūta saprotama.
Paraduma pēc iebildīšu, sakot, ka sēžot uz vietas, ne viena, ne otra reti kad tiek nesta klāt, taču sajūta saprotama.
Pozitīvi...es gan parasti neko tādu neredzu uz ielas...laikam esmu no tiem darba ļaudīm kas iet ar nodurtu galvu, kautgan tagad nestrādāju:)Vai arī esmu tā iegrimusi savās domās ka neredzu kas notiek apkārt.
(Reply to this) (Thread)
|
redzētais ar jēgu jebkurā gadījumā katram jāpiepilda pašam.
(Reply to this) (Parent)
Ikdienas mirkļi paliek poēzijas un mistikas pārpilni tāpat, un nav tā, ka ceļojumi vai sabiedrība būtu sliktāki - svarīgākais ir skatījums, nevis lietas, kas tiek aplūkotas. Šī doma tiek ģeniāli aprakstīta "How Proust can change your life" pēdējā nodaļā (grāmata, ko nekad nebiju cerējusi nopirkt Latvijā).
(Reply to this) (Thread)
|
piekrītu. tā faktiski bija reibumā rakstīta attaisnošanās savā priekšā.
(Reply to this) (Parent)