te

peacemaker @ 09:59 pm: Re: nu un?
Pirmkārt, es nemācu spēlēt, es runāju par to, ko nozīmē profesionāla pieeja mākslas (šeit: mūzikas) radīšanai. Un, jā, man šķiet, ka tur es varu atļauties dot padomus. Varu saderēt, ka literatūrai pieeju krietni profesionālāk kā 90% Latvijas (arī profesionālo) mūziķu. Jā, tur ietilpst arī pamatīga teorijas mācīšanās.

Labu dziesmu/dzejas/stāstu/whatever rakstīšana nebūt nav tikai talants. Tā ir jāmācās tāpat kā zupas vārīšana. Heck, pat bītli pirms saviem pirmajiem hitiem uzrakstīja vairākus simtus absolūtu sūdu. Šķiet, tikai Dilans jau ar pirmajām dziesmām bija augstā līmenī - un arī viņš pirms tam daudzus gadus bija pavadījis ik dienas vairākas stundas spēlējot un pētot citu dziesmas.

Turklāt mūzika reti tiek radīta mūziķiem, tāpēc "kāda ir tava pieredze mūzikā?" ir gejiskākais iespējamais pretarguments. Tavuprāt, ikviens nemūziķis drīkst tikai sajūsmā pavērtu muti blenzt uz skatuves spēlējošajiem pusdieviem?

Bļe, nesaprotu, nahuj māksla nereti tiek uzskatīta par kaut ko absolūti nesaistītu ar darbu un kritikas neskaramu. Ja ceļš uzlikts šķībs, vai tad kāds protestētājiem prasa, kāda ir viņu pieredze ceļu likšanā? Imo, pietiek ar to, ka cilvēki pa to staigā.