![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
peacemaker @ :
gnidrologs or smth, tam ieteicams psiholoģiski un fiziski sagatavoties, lai pirmo pacelšanos debesīs varētu izbaudīt pēc iespējas lielākā mērā. Un, lūk, kā paša Lucifera saukts, nāku es ar padomiem, kā to darīt! Jau atkal! Kas to būtu domājis.
Gatavošanās tripam
Pirmais un, iespējams, svarīgākais lēmums, kas jāizdara - tripot vienam vai kolektīvi. Tā kā debijas tripā svarīgākais ir nodrošināt tādu vidi, kurā jūties komfortabli, tas ir visai individuāls lēmums. Solo trips droši vien būs intensīvāks, jo nedomāsi par kolēģiem. Taču vienlaikus tas varētu būt emocionāli krietni smagāks - jo sevišķi frīkauta gadījumā, jo nav neviena, kas pateiktu: "Vecīt, tas ir tikai trips!" kā arī uzraudzītu, lai baiļu un naida lēkmē neizlec pa logu vai nesašķaidi televizoru. Taču citu (jo sevišķi pavirši pazīstamu) tripotāju klātbūtne var būt traucējošs faktors, kas neļaus atraisīties, ja neesi pārliecināts, vai viņiem var uzticēties. Tiesa, tikpat būtisks jautājums - vai vari uzticēties sajukušai "es" versijai. Ideālais variants būtu tripot viena-divu labi pazīstamu draugu sabiedrībā, katram atrodoties citā vietā (vai arī pastāvot izklīšanas iespējai), bet atplūdu laikā atkal sanākt kopā un kavēties kopīgās atmiņās. Jebkurā gadījumā pirmajam tripam nevajadzētu būt solo, jo vēl nevari prognozēt savu reakciju uz sēnēm. Pret netripojošaju cilvēku klātbūtni gan kolēģu vidū ir neviennozīmīga attieksme
Ar iepriekšējo saistīts arī otrs jautājums - kur tripot? Pēc sēņu ieēšanas gandrīz noteikti gribēsies būt pie dabas. Taču slikta tripa gadījumā var iznākt nelāgs šoks, saprotot, ka nezini, kur ellē ratā atrodies. Pie tam ārā izbiedēt var nejaušu garāmgājēju vai kaimiņu uzmācīgie skatieni. Gala ieteikums - ja esi pieradis uzturēties meža vidū izbūvētā baļķu namiņā, tas irideāls variants. Pretējā gadījumā sava istaba vai cita līdz nelabumam pazīstama vieta nodrošinās mazāko slikta tripa iespējamību. Un tas pirmajā reizē ir svarīgākais. Jā, frīkauts var sniegt krietni iespaidīgākas atziņas kā retardēti pozitīvs trips. Taču pirmajā (un iespējams vienīgajā) reizē ar to labāk neriskēt.
Kad esi izvēlējies vietu un kompāniju, atliek noteikt atbilstošo devu, ēšanas laiku un mūziku. Pirmajā gadījumā atbilde ir vienkārša: puse no parastās devas, kas katrai sēņu sugai gan ir atšķirīga. Ja pirms tam kādu laiku esi gavējis un visu kārtīgi sakošļā, tripam vajadzētu būt ne mazāk iespaidīgam kā pie trīstik lielas devas. Ja vien tu neesi resnāks un garīgi apdalītāks par nīlzirgu. Jā, alkohols neiet kopā ar sēnēm. Zāle gan - tiesa, ne vienlaikus, bet atplūdu brīdī. Taču pirmajā reizē labāk būt pie skaidra saprāta.
Tā kā sēņu trips parasti ilgst 4-6 stundas, ieteicams paredzēt tā noslēgumu kādu stundu-divas pirms gulētiešanas. Turpmākajā dienas daļā tā kā tā neko nebūs iespējams darīt kā gulēt, truli blenžot griestos un savā nule izšķaidītajā prātā. Ja vien (nīlzirga joks). Bet tādā gadījumā diez vai sēnes ir īstā viela. Ēd E vai kas nu mūsdienās ir stilīgi.
Mūzikas izvēle, protams, arī ir visai individuāla lieta, taču tikai retardi tripa laikā neklausās psihodēlisko roku vai acid folk.
Trips
Patiesībā es itin labi varētu šeit ielikt linku uz Tomorrow Never Knows tekstu un atstāt kā ir, jo tobrīd diez vai spēsi atcerēties kaut kādus ieteikumus, kur nu vēl sekot tiem. Taču tas man netraucē dot padomus.
Pirmkārt, pulkstenis ir tavs labākais draugs. Pirms tripa noliec kaut kur viegli pieejamā. Tas palīdzēs saprast, ka neesi sajucis prātā un trips neilgst jau 50 gadus. Un, nē, mobilais neder - to labāk izslēgt pavisam un pat izņemt bateriju, jo itin viegli var uznākt vēlme masveidā sūtīt atzīšanos mīlestībā visiem un visām. Arī potenciāli bīstamas vai viegli sabojājamas lietas iespējams noslēpt. Viens otrs no manas frendlistes pirmā tripa laikā sašķaidīja namatēva televizora un sagāza aizkaru stangu.
Kad tas ir paveikts, vari atgulties un pētīt figūras uz griestiem, paklāju elpošanu vai ko nu kuro reizi. Iesaku tuvumā turēt segu, jo temperatūras izjūta ir ļoti mainīga, pie tam drēbes tripa laikā nereti šķiet pats ļaunuma iemiesojums. Psihodēliski attēli or smth arī var noderēt, taču drīzāk atplūdu laikā, jo pīka brīdī tos tāpat redzēsi arī uz baltiem griestiem. Labāk atgulties un pustumsā baudīt prātā notiekošo. Bet tobrīd jau būs ieslēgusies paralēlā domāšana un ķermenis pats sapratīs, kas un kā.
Pēc tripa
Piedzīvotais jāpārdomā. Gan kādu brītiņu uzreiz pēc atiešanas no tripa, gan kādu mēnesi pēc tam. So, ideālā gadījumā turpmākajām pāris dienām būtu jābūt brīvām no intelektuāli piesātinātām nodarbēm. Taisīt avīžrakstus būs grūti :/. Lielākoties psiholoģiskā ziņā.
Pirmajās dienās/nedēļās pēc tripa iespējami arī paranojas uzplūdi, spēcīgas garastāvokļa pārmaiņas, uzmācīgas domas u.t.t. Psiholoģiski nestabiliem cilvēkiem tas var būt bīstami. Tripa laikā iegūtās atziņas var iegūt monumentālu apjomu un triumfēt pār veselo saprātu. Un tādā garā. Gandrīz noteikti būs vēlme dalīties pārdzīvojumos pat ar pavirši pazīstamiem cilvēkiem, jo tik iespaidīgus pārdzīvojumus grūti paturēt pie sevis.
Un tieši tāpēc labāk otro tripu rīkot pēc vismaz mēnesi ilgas pauzes. Jā, iespējams radīsies vēlme jau nākamajā dienā rīt trīskāršu devu, taču tā visdrīzāk būs bezjēdzīga sēņu izšķērdēšana. Tripa rosinātās pārdomas ir tā galvenā svētība. Halucinācijas ir blakne. Tāpēc atkārtošu VĒLreiz - ja gribi tikai halucinācijas, I don't wanna deal with you. Pretējā gadījumā allaž esmu gatavs palīdzēt. Fly, you beatiful bastard. Fly away.
