kaķa klepus

FKTK piezvanīja un pateica, ka esmu palikusi otrā! now I need a drink!

Poll #15225 Seksa partneri
Open to: All, results viewable to: All

Cik Tev ir gadu?

Cik seksa partneru Tev ir bijis?

Skaidrojumi: http://klab.lv/~pata/255734.html

pavisam stulba raksta ietekmē (http://www.tvnet.lv/women/greksudze/article.php?id=5126413), taisu poolu!
Tātad - cik Tev ir gadu un cik seksa partneru* bijuši?!
Mana atbilde: 25 (almost) gadi un 1 partneris

* ar kuru Tev ir bijis orāls/vagināls/anāls kniebiens, ilgāks par 3 sekundēm!

fktk izdomājuši, ka piektdienas pēcpusdiena ir piemērotākais laiks, lai zvanītu un prasītu atsauksmes par mani. man jau otro nakti pēc kārtas rādās murgi (vēl no rīta domāju - bet Siguldā taču nav tramvaju!?!), domas un vēlmes ir pilnīgā ķīselī: gribu vs. negribu, paņems vs. nepaņems. wtf?! darba spars gan uzradies nez no kurienes ...

tieši tā, tieši tā, tieši tā, tieši tā, tieši tā, tieši tā, tieši tā .... shut the fuck up!

Fuck! īstenībā bija labāk nekā pirmā intervija. Vismaz man likās, ka es sakarīgāk un pārliecinošāk norunāju. Krūmane bija o.k., neko daudz neprasīja, šurt tur māja ar galvu. Rokas šobrīd trīc no tā, ka tikko par savām aktivitātēm biju spiesta izstāstīt savai priekšniecei, jo viņi man palūdza divu cilvēku kontaktus, kuriem var zvanīt un prasīt atsauksmes par mani. Tagad es saprotu, ka šis ir tas brīdis, kad kāds manā ritenī var iebāzt sprunguli un es varu nolikties uz deguna! Ņemot vērā, kas izlīda novērtēšanā, un apzinoties, ka termiņi nav mana stiprā puse, es šobrīd ļoti šaubos, vai tiešā priekšniece par mani pateiks kaut ko labu. Uz otru cilvēku es paļaujos. Fuck!

Piezvanīja! Praktisko esmu izturējusi un tikusi līdz pēdējai kārtai! Rīt pēdējā intervija, ar lielo priekšnieci - pašu Irēnu Krūmani! Man rokas dreb, šito rakstot!

fuktuki zvanījuši pusseptiņos vakarā, kad mēs viens pēc otra slaidā lēcienā nodirsām dramaturgu ģildes godalgotās lugas. to, vai šis zvans pēc darba laika nozīmē labu (aicinājums uz pēdējo kārtu!) vai sliktu (sorry, paldies, ka veltījāt savu laiku, bet mūsu sadarbība ar Jums ir beigusies!), uzzināšu tikai rīt :( nu, kā lai tagad gulēt iet?!

Tas, ka tramvajs kavējās bija štrunts. Bet pie Palazzo Italia krītošais ledusgabals trāpīja uz kreisā pleca, vēl 5 cm pa labi un būtu uz galvas! Katastrofāls rīts! Ielas, it sevišķi krustojumi, fascinē!

Nu re, arī pagājušās sezonas Spēlmaņu nakts ir noslēgusies un balvas sadalītas. Jau trešo reizi Dacei Bonātei kloķi ielika Dace Everss. Toties man ir milzīgs prieks par Juri Lisneru, kurš ir lielisks un izturēts aktieris, es pat teiktu - viens no maniem vismīļākajiem aktieriem. Viņa Oskars Vailds viennozīmīgi ir mans pēdējais spilgtākais latviešu teātrī redzētais vīrieša tēlojums. Aktrišu kategorijā manas simpātijas noteikti piederēja un pieder vēl joprojām Lilitai Ozoliņai par Karalienes lomu Ivonnā, jo viņai otrajā cēlienā ir ģeniāls monologs, kurā Karalienei ir jāparāda savas personības divas, pilnīgi pretējas šķautnes. Lilita Ozoliņa ir viena pati uz skatuves un kā šodien atceros, ka to epizodi skatījos ar aizturētu elpu. Ivonnai.Burgundijas princesei kopumā novēlēju balvu kā Gada izrādei un iesaku to noskatīties tiem, kuri vēl nav redzējuši. Par Leldes Stumbres un Smiltāju mantinieku triumfu gada latviešu iestudējumu nominācijā man rokas nolaižas, it sevišķi pie teksta par viņas lepnumu būt latviešu dramaturģei. Kairiša uzvara režisoru kategorijā - bez emocijām. Manuprāt, tika izvēlēts mazākais no ļaunumiem, kas nu bija iebiruši tajā nominantu grozā vai arī uzvarētājs tika izlozēts - nekādas loģikas. Atkārtošos, ja teikšu, ka man neizprotamu iemeslu dēļ kā labākā izrāde netika nominēta "Jūdas skūpsts". Kopumā - nomināciju un balvu sadale veikta pēc principa, lai katram kaut kas tiek, jo sezona jau vispār bija diez gan draņķīga :(

Tā kā man besī, ka kolēģi kabinetā bazarē pa telefonu par savām privātajām lietām, es to cenšos darīt pēc darba vai ārpus kabineta, taču šobrīd dikti besī tas, ka viens no tiem kolēģiem neiet prom, jo es nevaru piezvanīt mātei, ar kuru man patīk pa telefonu runāt tikai tad, kad man gribas, nevis tad, kad viņa zvana, un gan jau ka viņa rīt piezvanīs, bet es jau tagad zinu, ka rīt negribēšu ar viņu runāt. Iešu labāk iepirkties!

šorīt mana vienīgā vēlme, atrodoties darbā, ir - apklustiet!

Tātad šonakt sapņoju, ka savu pašreizējo priekšnieci pasūtu dirst pa lielo - pateicu visu, ko domāju un ka man nahren viss ir noriebies, es eju prom. Aizgāju uz atlases kārtu rakstīt testu, kas visiem kandidātiem notika kopīgi. Tā kā testa saturs nebija tik būtisks, nākamā epizode bija rezultātu paziņošana, kas notika gluži kā TV šovā. Darbu dabūja meitene, kura pat nebija nākusi uz atlases kārtām un tika izvēlēta caur paziņām. Es sāku ar viņu un komisijas locekļiem kasīties, ka viņi visi, bļe, cūkas, ir korumpēti mērgļi! Laicīgi pamodos, lai konstatētu, ka kāds man kļūdaini ir atsūtījis īsziņu par kaut kādu rekaciju, kas nedrīkst apsteigt Hibneres runu. Who the 'f' is Hibnere?

reizēm bail paliek no tā, cik ļoti gribas būt mīlētai. no tām bailēm sametas žēl, ja tiecies pēc cilvēka, kas tevi nekad nemīlēs tā, kā tu to esi iedomājies un izsapņojis. noriebjas sev iestāstīt - nekad nesaki nekad. nu, kā lai cilvēks sadūšojas paskatīties uz realitāti, ja tur droši vien ir tukšums?

ēdu un dzeru čokolādi!

:D tas bija pizdjec! Pusotras stundas laikā rakstiskais eksāmens iekšējā auditā un angļu valodā! Izsaku cerību, ka eksāmena norisi neviens nefilmēja un neierakstīja, jo es atļāvos piezvanīt družkai un palūgt atrast normatīvajos aktos atbildes uz dažiem jautājumiem. Come on, no prakses tur bija labi ja 50%. Es 4 lapas pierakstīju ar atbildēm! Ai, tas viss sāk likties tā mazliet funny!

štrunts ar visiem valsts svētkiem. 18. novembris, karodziņi, gudra diršana no tribīnes un cilvēku pūļi, kas izliekas to visu sadzirdam, vēl nenozīmē valsts mīlestību. labāk ieziedīšu savu ķermeni ar rožu krēmu; padomāšu, ko rīt pievilkt jaunajiem svārkiem; nopucēšu zābakus un atradīšu kādu siltāku mēteli. iepirku visādas raganu štātes, tad nu jāvelk ārā slotaskāts no aizkrāsnes ;)

Patiesībā bija riktīgi labi. Šajās 3 dienās noteikti esmu uzstādījusi savus personīgos walking&shopping rekordus. Toties manā rīcībā ir 5 kg-īgi Šekspīra kopotie raksti zaļos ādas vākos, šmotkas, sīkumi draugiem, kosmētika etc. un divas ļoti būtiskas lietas, ko par naudu nevar nopirkt - iedvesma un ticība sev. Ar mani patiesībā ir ļoti vienkārši - es zinu, kas man ir vajadzīgs, lai es justos laimīga. Šie pārsimts kilometri noteikti bija tā vērti, jo es labi zinu, uz kādām sajūtām un ilūzijām ir būvēta mana dzīve. Galvenais, ka tas viss darbojas :)

Izpaužos visās savās cirslībās! Dzīvoju vietējā sarkano lukturu rajonā. No sākuma nesapratu, kā viesnīcas numuriņā var ieslēgt gaismu. Pēc stundas izfiškoju, ka varētu mēģināt iebāzt durvju karti neizprotamā ierīcē, kas piestiprināta pie sienas. That's the key - I have a light! Esmu tikusi arī pie interneta. Lēni, bet tas darbojas. Pusdienās ēdu grūbas pa 20 latiem. Simboliski, bet tur bija arī cūkgaļas gabaliņš un vista! Par dāņu ēšanas kultūra man tagad viss ir skaidrs - sūds! Lieku cerības uz brokastīm. Pēc tam izmetu līkumu pa pedestriāņu ielu, kur veikali sestdienas vakarā 7os, protams, ir slēgti! Tā arī nesapratu, no kuras puses var iekļūt Tivoli parkā, bet, paskatoties uz lampiņām piekarinātajiem kokiem un visiem tiem bling-bling, mans tūristu gēns turpināja snaust! Visbeidzot - nē, es šeit nejūtos ne laimīga, ne aizrautīga. Tired, with no excitement. No sevis jau neaizbēgsi. Lieku cerības uz rītdienu!