kaķa klepus

Vakar, vannā sēžot, izvirzīju hipotēzi: jo cilvēks kļūst vecāks, jo vairāk viņam gribas dzīvot! nu, es to pamatoju ar statistikas datiem par pašnāvnieku skaitu vecuma kategorijās. tas ir tikai pieņēmums. statistikas datus vēl neesmu pētījusi. bet vismaz esmu atradusi daļēju izskaidrojumu, kāpēc man veci cilvēki ir patikuši daudz vairāk par jauniešiem - vecākiem cilvēkiem (pēc 40) ir ne tikai pieredze, bet īpaša dzīves dzirksts, ka vēl jāpaspēj! vienkārši - jāpaspēj!

šodien daudz ko esmu sapukstējusi citos žurnālos, ka priekš sevis nav vairs īsti ko uzrakstīt!
ja nu vienīgi ... eh, personīgo sāpi un vilšanos cenšos rehabilitēt ar biezpiena ruleti un domām par skaistu maģistra darbu! tiešām draņķīga sajūta šobrīd, bet vienmēr var būt arī sliktāk! galvu augšā ;)

http://www.apollo.lv/portal/life/articles/147310
sociālais taisnīgums pie mums pārstāja pastāvēt 91. gadā. un Rīgas Dome par svarīgāku uzskata 4 miljonus iztērēt dienesta automašīnās, shēmās un kafijās, bet bērnudārzi ... nafig mums tādus uzturēt?! krutākie tāpat savējos sūta uz privātajiem bērnudārziem, a nabagi mums kā suga neinteresē! retoriski, bet pajautāšu - kādas ir pašvaldību funkcijas? viss, eju mājās. lai jums jauka nogale. nedēļas.

atradu es to sasodīto līgumu. atsūtīja man arī ieskanētu kopiju. atškirības ir - uz mana eksemplāra nav līguma numura un zīmoga. līgums nav sašūts. nu jā, tas tomēr ir aizdevums, kurš bija jāsāk atmaksāt pēc studiju beigšanas, t.i., 2005. gada 1. augustā, un jāatmaksā 5 gadu laikā. mani varētu glābt tikai punkts par studiju turpināšanu, taču, ņemot vērā, ka neesmu pildījusi nevienu no līgumā noteiktajiem pienākumiem (aizdevējam, protams, nekādu pienākumu nav!), diez vai kāds mani vispār tur vēlas uzklausīt!
no otras puses, ko man ar to e-pastu darīt? viņi informē, ka bija noslēgts līgums un aizdevuma atmaksa bija jāuzsāk 2005. gada 1. augustā. nākamais teikums: lūdzam aizdevuma atmaksu veikt Biedrības bankas kontos. man tagad labprātīgi sākt viņiem atskaitīt to naudu? negribu!

Smejies vai raudi, bet Šķēle un ūsainā Helēna prasa no manis naudu!
Karoč, 2003. gadā es no TP veidojuma "Jaunā akadēmija" saņēmu 300 Ls aizdevumu (?) (o.k., man tomēr atmiņā ir palikusi stipendija). Šodien man piezvanīja un vēlāk atsūtīja arī e-pastu "Jaunās akadēmijas" saistību un tiesību pārņēmējs - Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība. Pēc pilnīga bullshita par viņu cēlajiem mērķiem seko teksts par man izsniegto aizdevumu, kurš bija jāsāk atmaksāt 2005. gada 1. augustā! Šodien ir 2009. gada 21. janvāris un man ir nelāgas aizdomas, ka to līgumu esmu izmetusi ārā, jo visu šo laiku neviens no manis neko nav prasījis! Jebkādi priekšlikumi iespējamiem argumentiem, ar kuriem es varētu izvairīties no atmaksas, welkomēti komentāros. Es centīšos atrast līgumu, es tiešām centīšos ...

Ir taču slikti priecāties par citu 'nelaimēm' (neizdošanos, kļūdām, what so ever)?! Es noteikti neesmu labs cilvēks, bet priecājos par to, ka esmu kaut mazliet silkta, jo, kad beidzot to sapratīs, sabiedrība no manis mazāk prasīs! Turklāt no apziņas, ka neesi balts un pūkains, pašpārmetumu ir mazāk :D It really works ;)

Redziet, ir Latvijā (Jēkabpils raj.) noreģistrēts SIA "Hobita ala". Skatos sistēmā uz to nosaukumu un domāju ... ja reiz nodibināšu savu uzņēmumu, nosaukšu to par SIA "Orku midzenis".

Ārkārtīgi mierīga un tajā pat laikā produktīva nedēļa ar patiesu gandarījumu ir aizvadīta. Darbā ieņēmu pozu, ka man ir savi darbi jāizdara un citu dēļ savu pakaļu neplēsīšu. Turklāt pēc paziņojuma 'Es tavus komatus vairs nelabošu!' no priekšnieces patiešām neesmu saņēmusi nevienu dokumentu rediģēšanai. Īstenībā man beidzot ir vienalga, kādi dokumenti iziet no nodaļas. Es atbildu tikai par tiem, kurus parakstu. Darbā ierados laicīgi, par pārsteigumu sev un kolēģiem!
Otra pozitīvā lieta ir finansiālais stāvoklis. Es gan šajā mēnesī esmu atļāvusies dažus pirkumus, bez kuriem, jā, varēju jau arī iztikt, bet ... ēdu kā parasti, smēķēju un kafiju dzeru kā parasti, lietoju sabiedrisko transportu, uzturu samērīgus kosmētikas un sadzīves ķīmijas krājumus - what a heck, kontā vēl joprojām ir nauda, kas vieš cerības šajā mēnesī atvēlēt lielāku summu kredītkaršu atmaksai nekā sākotnēji plānots.
Trešā lieta ir nevēlēšanās satikt nevienu, nevēlēšanās stāstīt un/vai uzklausīt - completely selfish, but that's me :) Pēc viena ieraksta Cibā aizdomājos, moš ar manu psihi patiešām kaut kas nav kārtībā? Varbūt man ir kaut kāda slēptā depresija, jo esmu pilnīgi asociāla un sevī noslēgusies. Bet tad es sevi mierinu ar domu, ka šobrīd patiešām viss ir kārtībā. Tā pavisam racionāli ņemot, ja sirdi nespiež rūpju akmens, nav taču pamata socializēties, vai ne.
Ceturtā lieta ir gatavošanās TOEFL testam. Apmēram stundas laikā nonācu pie secinājuma, ka speaking is my weak point. Ar reading, listening un writing taskiem tiku galā pat ļoti labi, savukārt problēmas rada minūtes laikā izstāstīt kopsavilkumu par izlasīto/dzirdēto. Pie šī nāksies krietni piestrādāt :(
Sirdi nospiež maģistra darbs. A, citādi - viss ir vislabākajā kārtībā :) Galvenais, ka ir darbs un mājas!

piebesīja. taisu ciet.

Ieblandījos vienā ne-drauga žurnālā un sāku lasīt pazīstama cilvēka komentārus. Pēc otrā komentāra sajutos greizsirdīga un tālāk nelasīju. Atbalstošie, līdzjūtīgie, uzmundrinošie komentāri, wiii! Un vispār ... par ko es īsti sacepos? -> Viņš ar viņu runā, bet ar mani nē, vot tā! Eu, a nečīkstošas un ciniskas sievietes nevienam vairs nav vajadzīgas?!
UPD: jautājums in general - vai vīrietim ir nepieciešams justies pārākam un stiprākam par sievieti, vai tomēr viņi ir ar mieru uz līdzvērtīgu līdzāspastāvēšanu?!

Izstrādājām nodaļas cenrādi par darba kavēšanu - 0,01-0,05 LVL atkarībā no kavētā laika. Mēneša beigās iekasēto naudu nodzersim/noēdīsim. Rēcīgākais variants - samaksā čiriku un vispār uz darbu nenāc - cenrādī tomēr netika iekļauts.

"Es neaicinu iet ar ķieģeli uz Saeimu. Es ierosinu pārstāt sevi pozicionēt kā zaudētāju un vergu. Jebkurā dzīves situācijā." svalka

pietiek strādāt, jāiet gulēt ...

Pat nezinu, kas vairāk šorīt tracina - neiztīrītas ielas, sapistie zābaki (tos pēc dažām nedēļām varēs mest ārā!), slapjie bikšu gali vai kolēģa desu maize, pēc kuras tagad ož (neteikšu - smird!) viss kabinets! Ir lietas, kuras mēs nevaram ietekmēt - ne valdību, ne laikapstākļus, kur nu vēl kolēģus! moš, es tagad varētu uzpīpēt kabinetā?!

GPB kurss ir tāds, ka vajadzētu iepirkties amazon.co.uk un ebay.co.uk. Labi, ka sirds neko konkrētu nekāro un vajadzības arī nespiež. Tamdēļ sēžu tagad un priecājos par iespējām ietaupīt par pagājušajā mēnesī veiktajiem pasūtījumiem, kuri man izmaksās lētāk nekā sākotnēji plānots.
A, kāpēc tas kurss tik dikti ir nokrities pēdējā gada laikā?!

Jaunais darba gads ir iesācies ar +12 grādiem kabinetā. Mani radiatori ir pilnīgi auksti! Vienkārši lieliski!

2009. gada 2. janvāris, plkst. 1:00. Atveru "Customer Relationship Management: Concepts and Technologies". Let's begin and finish!
Ja atskatās uz aizgājušo gadu, tad jāsecina, ka ... zudušo (laiku, vērtības, cilvēkus) es vairs nemeklēšu. Let it go! Paliek tikai mana brīvība un sajūta, ka esmu laimīga. Pat tad, ja tas prasa upurus; pat tad, ja tas prasa līdzcilvēku neizpratni un ne visai glaimojošus epitetus. Everything has a price. Taču tas nenozīmē, ka katrs no mums var spēlēt tiesneša vai Dieva lomu un citus nosodīt!
Tad nu lai vismaz (saprātīgākajai) daļai no mums nākamajā gadā izdodas sasniegt jaunas virsotnes. Sargājiet mīlestību un kaislību :)