miers

« previous entry | next entry »
Mar. 20th, 2007 | 10:29 pm

pat ja nav notikusi katastrofa vai traģēdija (tikai kārtējā klišeja), ir fantastiski izjust atbalstu un drauga plecu sev līdzās. mani patīkami pārsteidza bosa reakcija šodien. tas, ka viņa māk paklusēt; īstajā brīdī sajust, ka vēlos palikt viena; nomierināt ar vārdiem un iekšējo pārliecību, ka varu paļauties - ja kritīšu, mani saķers (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē); iedegt gaismu, kad jūties strupceļā. ar draugiem šī sajūta un uzticēšanās rodas laika gaitā un tā ir pašsaprotama. ar kolēģiem līdz tādai sajūtai reti kurš nonāk. bet ieskatīties cilvēkā, sajust atbalstu un rūpes - tas jau velk uz īsta biedra statusu, kur šīs īpašās saites ir nedefinētas un vārdos neizteiktas. toties sajūta ir spēcinoša. un par to viņai milzīgs paldies.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {5}

(no subject)

from: [info]quasi
date: Mar. 21st, 2007 - 07:21 am
Link

man pilnīgi asaras saskrēja acīs šito lasot

Reply | Thread


(no subject)

from: [info]quasi
date: Mar. 21st, 2007 - 09:40 pm
Link

nopietni

Reply | Parent | Thread


pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Mar. 21st, 2007 - 10:15 pm
Link

:) es ticu! Man sajūtas vēl joprojām ir tādas pašas kā vakar! Stāvu un krītu par šiem vārdiem. Manā dzīvē cilvēks noteikti ir vislielākā vērtība. Attiecības, ko veidojam un tā atbalsta sajūta - bāc, ja iekšā ir tā sajūta, vairāk neko nevajag!

Reply | Parent | Thread


(no subject)

from: [info]quasi
date: Mar. 22nd, 2007 - 04:36 pm
Link

pārlasot arī...

reizēm konfliktē šī doma "cilvēks kā visu lietu mērs" un kaut kas cits. bet tas tomēr ir kāds solis uz to, jo galvenais vispirms apzināties to un tad censties to domu izkopt un attīstīt savā attieksmē

Reply | Parent


Fiance

(no subject)

from: [info]firebabe
date: Mar. 21st, 2007 - 09:01 am
Link

Tādi kolēģi un pat vadība (!) ir īsts zelts. Un daudziem tik tiešām ar kolēģiem nerodas tāds patiesi dziļš kontakts - konkurenti tomēr.

Reply