mirklis
« previous entry | next entry »
Jan. 9th, 2007 | 10:50 am
Yeeehhh!!! Beidzot ir parakstīts ziņojums, viss ir izdarīts! Nekas būtisks vairs nav iekavēts, kas nozīmē, ka var mazliet atviegloti uzelpot un darbā nodarboties ar dažām administratīvām lietām, kas, ja godīgi, man patīk daudz labāk!
vakardienas lekcija un 5dienas diskusija ar kolēģi tomēr raisīja pārdomas. Nezinu, esmu no tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka ar uzņēmējdarbību ir vērts nodarboties tādā gadījumā, ja tev ir unikāla biznesa ideja, t.i., produkts (prece vai pakalpojums) ar augstu pievienoto vērtību un konkurētspējīgo priekšrocību. Man neliekas forši nodarboties ar biznesu tikai tāpēc, ka daudzi to dara un tā ir alternatīva algotā darbā gūtiem ienākumiem. Es zinu, ka ir jābūt talantam nodibināt un uzturēt pie dzīvības gan konsultāciju kompāniju, gan manikīra salonu, jo ar šādu biznesu ir iespējams iegūt pieredzi gan vadības, gan mārketinga jomā. Tikai pieredzes faktors ir vienīgais attaisnojums. Ne jau tāpēc cilvēki maksā naudu par savu izglītību, ziedo tam savu laiku, lai visu mūžu vīlētu un krāsotu nagus!
Otra lieta, ko mēs 5dien ar kolēģi runājām, ir tas, kas man kretinē visvairāk. Es zinu, ka ir ļoti stereotipiski domāt, ka ar biznesu var nodarboties tikai cilvēki ir atbilstošu izglītību. Bet es tā uzskatu. Jo tas ir tāpat, kā operēt un zobus labot nevar cilvēki, kuriem ir 9 klašu izglītība. Var, protams, runāt par autodidaktiku un pretstatīt to mūsdienu situācijai augstākajā izglītībā. Jā, un arī par talantu. Bet ir elementāras lietas. Valsts politika un nodokļu mehānisms ir ārējais faktors, kurš jāņem vērā, veicot uzņēmējdarbību. "Jāņem vērā", nevis jāietekmē/jādeformē vai jāapiet. Var jau būt, ka būt tik godīgai un atbildīgai pret valsti esmu iemācījusies tieši auditā. Drīzāk jau iedzimtā privička domāt pāris soļus uz priekšu - apkrāpjot valsti, mēs apkrāpjam paši sevi. Ar nenomaksātiem nodokļiem mazāk tiek gan pensionāriem, gan skolotājiem, kas, piemēram, tiešā veidā ietekmē arī mūsu nākotni - es gribu, lai maniem bērniem klases priekšā stāvētu paēdis un apmierināts skolotājs. Tāpat ir stulbi attaisnoties, ka visi tā dara - ka arī 'valdība' zog un tā nauda jau tāpat nenonāks ne tiem pensionāriem, ne tiem skolotājiem. Es vienkārši ticu, ka šī valsts uzplauks; es ticu, ka pienāks brīdis, kad arī valdība un viņu sponsori un pelēkie kardināli būs paēduši; es ticu, ka pienāks brīdis, kad viņi ļaus paēst arī skolotājiem un mediķiem. Es ticu, tāpēc es negribu krāpt valsti un sirds dziļumos nicinu tos, kas to dara. Ja nevari radīt sev pietiekošu apgrozījumu, lai nomaksātu visus nodokļus un palikt plusos, tavs bizness vienkārši nav dzīvot- un konkurētspējīgs!
nekādas dubultās morāles, jo tas viss reiz atnāks atpakaļ. par katru negodīgu rīcību mēs saņemam atmaksu. es nevaru tramvajā nesamaksāt par biļeti, jo pēc tam visu laiku jāstreso, ja nu uznāks kontrole. un tas atnāk atpakaļ - vai nu kā nelaikā aizslēgta apavu darbnīca pilsētas otrā galā, uz kuru esi centies paspēt, vai vienkārši darvas piliens dvēselē. tīras un skaistas domas. iekšēju smaidu un labestību. vairot sevī. turēties pretī tam nežēlīgajam spiedienam, kas ik uz soļa mūs nomāc. turēties pie saviem ideāliem. ne spītīgi un principiāli, bet pamatoti. man ir tiesībās domāt un būt labākai nekā citiem!
(no subject)
from: firebabe
date: Jan. 10th, 2007 - 10:16 am
Link
Es pilnībā piekrītu pēdējai rindkopai:) Tikai labais veicina labā pieaugumu mūsu pasaulē.
Reply | Thread
(no subject)
from: pata
date: Jan. 10th, 2007 - 11:19 am
Link
pēdējā rindkopa prasa daudz spēka un dzelžainu apņemšanos. bet tas ir to vērts!
Reply | Parent
(no subject)
from: missalise
date: Jan. 10th, 2007 - 12:50 pm
Link
Reply