PricewaterhouseCoopers

« previous entry | next entry »
May. 5th, 2009 | 10:53 pm

pievakarē, atrodoties trolejbusā uz Vanšu tilta, atskanēja telefona zvans. diemžēl esam izvēlējušies citu kandidātu, bet pateicamies jums par izrādīto interesi! jau trešo reizi pēdējo 5 gadu laikā cenšos tur tikt iekšā. pirmajās divās reizēs mani pat neuzaicināja uz interviju, jo toreiz man nebija grāda un pieredzes, kura sludinājumā nebija prasīta, bet bija pieteikušies kandidāti, kas pārsniedza minimālās prasības, tādēļ es tiku atsijāta. tagad man ir 2 gadu pieredze bankā un 4 gadu pieredze auditā. es beidzot tiku uzaicināta uz atlases testu. to es izturēju, un patīkamus iespaidus guvu arī intervijā. un šodien viņi man piezvana un pasaka - fuck you. tā es tur stāvēju sagrabējušā trolejbusā un sajutos kā pēdējā lūzere. mani nepaņēma uz revidenta asistenta vakanci! teksti par to, ka priekš tās asistenta vietas esmu par krutu, manī nemazina lūzerismu. to nemazina arī apziņa, ka ar šo kompāniju nu beidzot varu likties mierā, jo (acīmredzot) nav lemts! i still don't understand what the fuck is wrong!?
atvaļinājums ir beidzies. uzceptas 42 lapas maģistram. rīt uz darbu. to pašu veco ...

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {25}

Fiance

(no subject)

from: [info]firebabe
date: May. 6th, 2009 - 09:07 am
Link

Tas nozīmē tikai to, ka nākotnē dabūsi kaut ko labāku par šo vietu un nozari.
Kad esi izturējis konkursu uz kādu patiešām vērtīgu amatu ar labu algu un patīkamu vadību un kolektīvu (un tāda iespēja dzīvē pienāk katram), atkrīt visi pārdzīvojumi par agrāk neizturētajiem konkursiem, jo saproti, ka tas nebija domāts Tev - no personiskās pieredzes:)

Reply | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: May. 6th, 2009 - 09:28 am
Link

mhm, grāmatā par to, kā atbildēt uz viltīgajiem job interview jautājumiem, bija teikts, ka vidēji katra 12. darba intervija ir veiksmīga. tā kā man vēl 10 ir priekšā :D

Reply | Parent | Thread

Fiance

(no subject)

from: [info]firebabe
date: May. 6th, 2009 - 03:52 pm
Link

...tas atkarīgs no situācijas, Sen jau nelasu visas tās klasiskās HR teorijas par to, kā jābūt, jo tās nav radušās un neiederas LV mežonīgajā un absurdajā darba tirgū... Pieredze rāda, ka intervijas laikā iekšējā kultūra un spēja noteiktā vietā un laikā iepatikties noteiktiem cilvēkiem izšķir visu. Sauciet to kaut vai par emocionālo inteliģenci vai spēju "paņemt uz jūtām"... Pēdējos gados no pāris intervijām (bez pazīšanās:) pusi izturēju, pie kam vienā bija vairāk par pussimtu kandidātu. Kā? Nav ne jausmas;) Vēlāk intervētāji stāstīja, ka izvēlējušies tīri subjektīvu sajūtu dēļ - kurš no visspēcīgākajiem kandidātiem bija cilvēcīgi patīkamāks (un pieticīgāks:), to arī pieņēma.


Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: May. 6th, 2009 - 04:26 pm
Link

iespaidi pēc intervijas te kaut kur ir ierakstīti. nekāda uztraukuma, atvērti un pozitīvi, mierīgi un pārliecinoši. acīmredzot ... sajūsma mēdz būt viltota. un mēs redzam to, ko gribam redzēt.

Reply | Parent