sniegsim atbalstu izdegušām personībām!
« previous entry | next entry »
Jan. 12th, 2009 | 12:53 pm
Ieblandījos vienā ne-drauga žurnālā un sāku lasīt pazīstama cilvēka komentārus. Pēc otrā komentāra sajutos greizsirdīga un tālāk nelasīju. Atbalstošie, līdzjūtīgie, uzmundrinošie komentāri, wiii! Un vispār ... par ko es īsti sacepos? -> Viņš ar viņu runā, bet ar mani nē, vot tā! Eu, a nečīkstošas un ciniskas sievietes nevienam vairs nav vajadzīgas?!
UPD: jautājums in general - vai vīrietim ir nepieciešams justies pārākam un stiprākam par sievieti, vai tomēr viņi ir ar mieru uz līdzvērtīgu līdzāspastāvēšanu?!
UPD: jautājums in general - vai vīrietim ir nepieciešams justies pārākam un stiprākam par sievieti, vai tomēr viņi ir ar mieru uz līdzvērtīgu līdzāspastāvēšanu?!
(no subject)
from:
zii
date: Jan. 12th, 2009 - 02:54 pm
Link
Emocionāli stiprāks vai raupjāks viņš noteikti ir, bet es nevarētu teikt, ka man ir baigi daudz iespēju čikstēt. Vismaz viņa tolerantā attieksme vienmēr ir tāda, ka at the end of the day man ir kauns par savu čīkstēšanu.
Laikam mums ir dažādas definīcijas jēdzienam "līdzvērtīga līdzāspastāvēšana". Es līdzvērtības kausā neliku jēdzienu faktiski "stiprāks / vājāks", bet gan reakciju uz dažādām darbībām.
Kā nekā sākotnējais posts ir "vai vīrietim ir nepieciešams JUSTIES pārākam un stiprākam par sievieti, vai tomēr viņi ir ar mieru uz līdzvērtīgu līdzāspastāvēšanu". Ne vienmēr tie, kas jūtas stiprāki, ir arī faktiski stiprāki. Iespējams, ka vīrieša stipruma sajūtu rada sievietes veidotā ILŪZIJA, ka viņa ir vājāka. Un vice versa.
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:
pata
date: Jan. 12th, 2009 - 03:19 pm
Link
par faktisko laikam būtu cits stāsts, kas ir dziļāks par ārējo reakciju, uz kuru es noreaģēju. jā, bieži jau tomēr ir tas paradokss, ka cilvēkam liekas, ka viņš ir baigi stiprais un viņš lepojas ar sevi, tajā pat laikā brīžiem iznāk ārā kaut kas tāds, kas liek saprast - bāc, tas viss ir tikai bullshits!
nu, un cinismā jau arī ir paslēpts vājums. vot, es te cenšos saprast, moš jāsāk vairāk spiest uz trauslumu, lai kādu sakoļītu. lai gan ... nē, es vēl joprojām uzdodu sev jautājumu - a, priekš kam man patstāvīgs vīrietis? liekas klapatas ;)
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:
zii
date: Jan. 12th, 2009 - 03:33 pm
Link
A nafig vīrietis ir tādas pašas dabas jautājums kā eksistenciālais - nafig dzīvot.
Interesanti, labi, kopā audz, kopā jokojies un piedzīvo. Ja tas iztrūkst, tad (tāpat kā dzīvei) jēgas nav.
Mīlestības dēļ? Ielēdzas mans vecais sakāmais par vairāklīmeņu mīlestību - rozā brīlles, kas apmierina vienas vajadzības un nākamās stadijas, kas jau ir darbs ar sevi. Neticu tam, ka mīlestība pret kādu vienkārši ir. Manuprāt, tikai dažiem uz pasaules tik ļoti paveicas, ka viņu nesavtīgā mīlestība pret otru automātiski "ir".
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:
pata
date: Jan. 12th, 2009 - 03:45 pm
Link
Bet par jokošanu un piedzīvojumiem ... eh, man laikam ir ļoti labi draugi, jo ar viņiem var to visu darīt, patiesībā arī augt - emocionāli un fiziski, tikai es ar viņiem neguļu - tik vien tā atšķirība. Tē jau aiziet diskusija tālāk, vai vīrietis var būt sievietes labākais draugs, vai ar viņu var dalīties visā? Tas tomēr nav labais stils, ne?! Utt., utjp. ...
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:
zii
date: Jan. 13th, 2009 - 01:46 am
Link
Reply | Parent