paradokss

« previous entry | next entry »
Dec. 10th, 2008 | 11:31 am

Cilvēks atzīst, ka viss ir pilnīgā pakaļā, ir baigā depresija un viņš sevi ciest nevar, it sevišķi to sevi, ko redz spogulī! Tomēr spītīgi atgrūž jebkurus centienus no līdzcilvēku puses palīdzēt, sasildīt un mīlēt! Es nevaru atrast īstos vārdus, es netieku tam cilvēkam klāt, tajā pat laikā nevaru nemīlēt un izlikties, ka man nerūp, kas ar viņu notiek. Jāpadomā ..

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {18}

(no subject)

from: [info]king
date: Dec. 10th, 2008 - 01:38 pm
Link

Un jā, manuprāt, ir gana daudz tādu ļaužu, kuri vienmēr meklē iemeslus neapmierinātībai ar savu dzīvi kaut kur ārpus sevis un nebeidz vien brīnīties par "ļauno" pasauli, kamēr patiesībā atliek tik pievērsties sevis paša revīzijai. Bet to daudz negrib, jo ego neļauj atzīt, ka vairuma problēmu pamatā ir paša izvēle un rīcība vai tās iztrūkums.. Nu ir taču forši vilkt līdzi mūžīgo sāpi, kur var maldīgi sākt uzskatīt par komforta zonu. Tāds stokholmas sindroma paveids :)

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Dec. 10th, 2008 - 02:23 pm
Link

got it.

Reply | Parent