paradokss

« previous entry | next entry »
Dec. 10th, 2008 | 11:31 am

Cilvēks atzīst, ka viss ir pilnīgā pakaļā, ir baigā depresija un viņš sevi ciest nevar, it sevišķi to sevi, ko redz spogulī! Tomēr spītīgi atgrūž jebkurus centienus no līdzcilvēku puses palīdzēt, sasildīt un mīlēt! Es nevaru atrast īstos vārdus, es netieku tam cilvēkam klāt, tajā pat laikā nevaru nemīlēt un izlikties, ka man nerūp, kas ar viņu notiek. Jāpadomā ..

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {18}

kreiza

(no subject)

from: [info]kreiza
date: Dec. 10th, 2008 - 11:49 am
Link

Kāda jēga ļaut palīdzēt cilvēkam, kuru nevari ciest?

Reply | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Dec. 10th, 2008 - 11:57 am
Link

tas cilvēks pat sevi brīžiem nevar ciest ..
jēga ir tajā, ka es negribu noskatīties, kā cilvēks, kurš man ir svarīgs, iznīkst.

Reply | Parent | Thread

kreiza

(no subject)

from: [info]kreiza
date: Dec. 10th, 2008 - 11:59 am
Link

Paga... Es Tev mēģināju paskaidrot, kāpēc viņš neļauj sev palīdzēt...

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Dec. 10th, 2008 - 12:04 pm
Link

var palūgt plašāku skaidrojumu, jo es pagaidām tikai nojaušu, ko Tu gribēji pateikt?

Reply | Parent | Thread

kreiza

(no subject)

from: [info]kreiza
date: Dec. 10th, 2008 - 12:17 pm
Link

Nu, ja es kādu nevaru ciest, kaut vai tā būtu es pati, un manā ziņā ir ļaut viņam palīdzēt vai nē, ko es automātiski daru- neļauju palīdzēt. Šitādai niecībai kā es pat palīdzēt nav vērts. Nu kaut kā tā.

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Dec. 10th, 2008 - 12:34 pm
Link

domu uztvēru, paldies!
bet pats cilvēks jau no tā neko neiegūst - viņš neuzvar to slikto, to niecību sevī. viņš ik pa laikam atrod kaut kādu relatīvu līdzsvaru, kuru var izjaukt mazākais sīkums! kā tā vispār var dzīvot? jo dziļākajā būtība, kaut arī ne vienmēr spējam paši sev to atzīt, mēs sevi mīlam un apzināti pāri sev nedarām, ja vien nav kaut kāda klīniskas novirzes!

Reply | Parent | Thread

kreiza

(no subject)

from: [info]kreiza
date: Dec. 10th, 2008 - 01:08 pm
Link

Es pati dzīvoju ļoti tuvu tai robežai visu laiku. Un neko tur nevaru līdzēt, pat to saprasdama. Varbūt psihoterapeits palīdzētu, smags darbs ar sevi. Es nezinu- es kaut kādu līdzsvaru esmu atradusi, un man ir laikam bik stiprāka imunitāte pret tiem sīkumiem izveidota- bet nu nekas labs tas nav- tas tiešām.

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Dec. 10th, 2008 - 01:26 pm
Link

bet Tu taču neatgrūd cilvēkus, kas cenšas Tevi palīdzēt un kas Tevi mīl?!

Reply | Parent | Thread

kreiza

(no subject)

from: [info]kreiza
date: Dec. 10th, 2008 - 03:21 pm
Link

Nē, man pat palīdzība nav vajadzīga, tieku pati galā ;) Bet es pazīstu tās emocijas :) Lai gan, es tā iedomājos, ja kāds iedomātos man palīdzēt, laikam atgrūztu gan. Kādreiz ciest nevarēju, ka, teiksim, māte atbrauca un sāka kaut ko kārtot. (tas no ļoti senseniem laikiem)

Reply | Parent

(no subject)

from: [info]king
date: Dec. 10th, 2008 - 12:59 pm
Link

Kamēr tas otrs pats neapjēgs un neigūs apgaismību par savu status quo, centieni viņam palīdzēt un kaut ko nokomunicēt caur to aizsargmasku būs veltīgi.

Reply | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Dec. 10th, 2008 - 01:04 pm
Link

tas otrs ir ietiepies par savu status quo, tāpēc es cenšos saprast, kas tajā visā ir tik aizraujošs, ja pats cilvēks atzīst, ka tās ir ciešanas un depresija. turklāt cilvēks ir gados, diez gan labos gados, kas samazina manas izredzes. tak gribas saprast, kāpēc tā notiek un kas tādā dzīves modelī ir tik 'pievilcīgs'!?

Reply | Parent | Thread

(no subject)

from: [info]king
date: Dec. 10th, 2008 - 01:06 pm
Link

krīzes vecums :) nav īstenojis kaut kādas jaunības dienu ambīcijas vai arī nožēlo nepaveikto (kaut kādu sev tik zināmu iemeslu dēļ), un tad nu gruzās gan uz sevi, gan apkārtējiem... pievilcīgs tāda modelī nav nekas, bet nu neviens neteica, ka dzīve būs rožaina forever after :)

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Dec. 10th, 2008 - 01:32 pm
Link

jā, nerealizēto lietu un apkārt esošo apgrūtinājumu tur ir daudz un jau gadiem ilgi. mulsina tendence dot priekšroku ciešanām, nevis gaišajam un siltajam. jo ues, piemērma, ļoti labi saprotu situāciju, kad cilvēks čīkst&ņerkst, cik viss ir sūdīgi, lai pievērstu sev uzmanību, lai apkārtējie viņu žēlotu un samīļotu - tā ir elementāra un man saprotama tieksme būt mīlētam. taču šis cilvēks tiecas pēc ciešanām un noraida mīlestību ..

Reply | Parent | Thread

(no subject)

from: [info]king
date: Dec. 10th, 2008 - 01:34 pm
Link

tāda nu ir viņa apzināta vai neapzināta izvēle un nespēja samierināties ar esošo, lai to pēc iespējas mainītu uz ko labāku (arī no apkārtējo viedokļa)..

Reply | Parent

(no subject)

from: [info]king
date: Dec. 10th, 2008 - 01:38 pm
Link

Un jā, manuprāt, ir gana daudz tādu ļaužu, kuri vienmēr meklē iemeslus neapmierinātībai ar savu dzīvi kaut kur ārpus sevis un nebeidz vien brīnīties par "ļauno" pasauli, kamēr patiesībā atliek tik pievērsties sevis paša revīzijai. Bet to daudz negrib, jo ego neļauj atzīt, ka vairuma problēmu pamatā ir paša izvēle un rīcība vai tās iztrūkums.. Nu ir taču forši vilkt līdzi mūžīgo sāpi, kur var maldīgi sākt uzskatīt par komforta zonu. Tāds stokholmas sindroma paveids :)

Reply | Parent | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Dec. 10th, 2008 - 02:23 pm
Link

got it.

Reply | Parent

(no subject)

from: [info]morale
date: Dec. 11th, 2008 - 11:03 am
Link

Ai, cik ļoti es zinu, kā sāp, kad gribi palīdzēt, bet netiec klāt... :/

Reply | Thread

pata

(no subject)

from: [info]pata
date: Dec. 11th, 2008 - 11:57 am
Link

mhm. ja tu no tā cilvēka saņem daudz labu emociju, tad ir tikai loģiski to pašu dot viņam atpakaļ! tak neņem :(

Reply | Parent