darbā

Nov. 26th, 2007 | 09:25 am

Vēl tikai 4 nedēļas līdz garajām brīvdienām! Pat negribas domāt par to visu, kas līdz gada beigām jāizdara! Es vienkārši zinu, kas viss nokārtosies, viss saliksies pa īstajiem plauktiem. Un vispār - te ir auksti!

Link | Leave a comment | Add to Memories


nihilisma kalnagals

Nov. 26th, 2007 | 10:00 am

Nedēļas nogalē notikušajā Tautas partijas (mani smīdina šis nosaukums!) kongresā galvenie pārmetumi partijais vadībai bija lēmumu pieņemšana šaurā izredzēto lokā, ierindas biedru ignorēšana un (tās pašas) tautas uzticības straujā zaudēšana. Nu, uz to visu, piemēram, Šķēle atbildēja, ka vainīgi ir masu mediji un taisnoties neviens negrasās. Bet pats labākais ir cilvēks-unikums, plaša profila speciālists Gundars Bērziņš: "Ja jūs gribat izpatikt atsevišķai sabiedrības daļai, mainiet profesiju, ejiet uz paneli."
TB/LNNK kongresā ĢVK tomēr nedabūja balsu pārsvaru, un Zīle palika savā vietā. Mani mazliet mulsināja tas dīvainais raksts Sestdienā par ĢVK, kura mērķi es tā arī nesapratu. Bez tā, ka viņš ir ambiciozs, varaskārs, mūžam nesaprats un apvainojies, bet, nenoliegism, Latvijas labā šo to arī izdarījis politiķis un (varbūt pat) līderis, viņam, protams, ir arī kompromanti - redz, 99. gadā braucis uz Ēģipti par KKF naudu kā sievas/aktrises Rudolfas producents un sponsors! Par šito es riktīgu ierēcu, jo tas teikums rakstā ir ielikts lielielm burtiem. Nu, vēl jau skaidrības un pilnības labad varēja uzrakstīt ar par sievasmātes mājas remontu un šmucīgajiem iepirkumiem ministrijā!?! Mazliet jau pasmīnu es par šitādu žurnālistiku, kura skandālu meklē sievasmātes podā .. ja tā pavisam godīgi!
Tags:

Link | Leave a comment {4} | Add to Memories


pa galvu!

Nov. 26th, 2007 | 10:50 pm

Tu, cilvēks, sēdi mājās un filosofē, centies lietas salikt pa plauktiņiem un nonākt pie secinājuma, kas ir tas, ko jūti un ko esi gatavs upurēt; atzīt savas kļūdas un saprast, kādu ceļu izvēlēties turpmāk; tad sāc šaubīties, ko izvēlēties pirms gulētiešanas - Keolju, Kapoti vai Šekspīru!?! Tad tev izdodas sazvanīt cilvēku, pēc kura balss (un patiesībā arī pēc klātienes) tu esi ļoti noilgojusies. Blīkš, blākš un tev priekšā, burtiski uz paplātes, tiek nolikta jauna cilvēka traģēdija, kas, jā, no vienas puses, izraisa līdzjūtību un rada iespēju izmantot situāciju savā labā, lai nostiprinātu pozīcijas; no otras puses, tu jūti gandarījumu un milzīgu spēku uzplūdu sevī. Velns viņu zina, no kā tas! No tā, ka pavediens ciešāk iekļāvies tavā plaukstā (saistībā ar tām pozīcijām)? Vai no tā, ka zemapziņā iedarbojas kaut kāds refresh - paldies dievam, ka ar mani nekas tāds nenotiek!?! Jā, citiem patiešām iet vēl smagāk, bet 'dodot gūtais neatņemams' - tas no sērijas, ka es pieteicos tam cilvēkam palīdzēt: ja ne tikt uz priekšu, tad vismaz neatkrist atpakaļ! Bet tāds stāsts iz dzīves patiešām atsvaidzina, ļaujot uz visiem ikdienišķiem sīkumiem un nebūšanām paskatīties ar kritisku aci. Tā nu, viss, par ko es šodien mazliet tā kā bēdājos vai skumu, ir kā ar roku atņemts! Pat ielūgumu uz izrādi dabūju! Nu, ka tik nu tas viss būtu uz labu!

Link | Leave a comment | Add to Memories