kaķa klepus - par stāstiem

Vakar vakarā izdomāju, ka šausmīgi piņķerīgs ir tas process, kad pie apvāršņa parādās jauni cilvēkveidīgi objekti. Baah, komunikācija noteikti nav mans hobijs, bet viss vienmēr sākas no sākuma - stāstam stāstus par sevi, atbildam uz jautājumiem, veidojam priekšstatu un pēc tam cenšamies pierādīt, ka viss nemaz nav tā, kā izskatās un izklausās. Tie paskaidrojumi un atbildes uz jautājumiem 'nu, kāpēc tu tā vai šitā?' A, vot tāpēc - vienkāši tāpēc, ka man tā patīk! :) Protams, nevar jau gribēt, lai tevi sajustu un izprastu tā uz sitiena, bez vārdiem. Un tomēr - nogurdinoši ir tā stāstīt. A, varbūt tāpēc arī daļa cilvēku izvēlas vienas nakts sakarus - lai nebūtu jāstāsta par sevi un nedod Dievs vēl jāklausās partnera monologā :D Nē, es te neņirgājos. Bet arī kurlmēmie taču iemīlas, vai ne?!