tepat blakus
« previous entry | next entry »
Jul. 11th, 2007 | 02:56 pm
Sieviešu spēks nemaz nav tik liels kā izskatās. Uz pusi ne tik liels. Tik daudzām no mums ir bail paskatīties uz sevi spogulī bez visādu krāsu brillēm un atzīties patiesībā - savās vājībās, trūkumos, nespējā pieņemt lēmumus un rīkoties. Bet no malas izskatās, ka mēs varam visu - būt veiksmīgas profesionālajā dzīvē, dzīvot saticīgā ģimenē, būt harmonijā ar sevi. Var jau būt, ka tas iepriekš minētais ir stāvoklis, kad dzīvei ir pienācis gals - kad ir sasniegts ideālais un pie turpmāka izaugsmes iespēju (ļoti plašā nozīmē) trūkuma ir jāņem striķis, jo dzīve=attīstība=ceļš - ir beigusies. Patiesībā mēs esam tik tālu no ideāliem, jo redzam to, ko gribam redzēt.
(no subject)
from: barbala
date: Jul. 12th, 2007 - 02:15 am
Link
Reply | Thread
(no subject)
from: pata
date: Jul. 12th, 2007 - 12:55 pm
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from: barbala
date: Jul. 12th, 2007 - 06:21 pm
Link
Māksla baudīt dzīvi (ieskaitot- ar sevi tuvāko, ar sevi pašu) un būt sievišķīgai un brņišķai, kad esi viena: tā nekādā gadījumā nav agresīva vērtība. Tā ir mierīga.
Reply | Parent
(no subject)
from: firebabe
date: Jul. 13th, 2007 - 11:09 pm
Link
Kāpēc tik daudzi domā, ka labi organizēts civilstāvokļa akts garantēs laimi?
Un sabiedrība, kas spiež mūs precēties ar pirmo pretīmnnācēju, lai tikai vec-meitās nepaliktu... Vai arī tikai man vienai tādas formulas ir kādreiz tikušas uzspiestas???
Reply