( Stāsts vienos naktī )

Es esmu nozadzis no MySpace daudz mūzikas un no interneta maz informācijas par britu jauniešiem. Viņi tikai vaid, ka viņus neņem vērā, ka viņiem par maz informācijas, un neiet uz vēlēšanām.
Visas šīs dziesmas ir veltāmas Jums. Kaut mazliet, kaut mazliet par mani un Jums, pdžššš! Esmu beigts un politikā.

Man patīk saņemt īsziņas un tās interpretēt vairāku dienu garumā, bez iespējām pārvaicāt to saturu.
Tagad iet uz Jēkaba kazarmām un klausīties vasaru un Noah and the Whale ar tikai vienu mazo austiņu katram. Vai arī dzert muļķīgus vīnus.
Vai arī dabūt kaut kā Natural Born Killers skaņu celiņu, lai manai jaunajai labākajai draudzenei prieks.
Vai arī uzrakstīt stāstu un rīt uzrakstīt šeit. Bet ir jau 22:22, sapņu un domu laiks, un man ir jāmeklē informācija par to, kāpēc britu muļķīgie jaunieši neiet balsot par leiboristiem un vispār.

Paukošanās pirmais posms: 3/5. Un tie divi, kas mani sacirta gabalos bija kreiļi. Nekas, esmu vēl vairāk nikns uz sevi un savu nespēju koncentrēties, un taisīšu tēju, un iešu dušā, un visu nakti mācīšos politiku, un rītdien braukšu skatīties Jensu Lekmanu uz baznīcu. Un vēl es esmu nopircis biļetes uz Peggy Sue and the Pirates, kas Jums patīk, ja Jums patīk CocoRosie, un ko iesilda Jay Jay Pistolet.

Es esmu sācis no rītiem dzert vitamīnus, cerēdams, ka naktīs varēšu gulēt, nevis domāt par Jēkaba kazarmām ziemā.
Jā, es tikko pamodos, un ēdu maizes ar ķiršu ievārījumu, un dzeru tēju, un šodien vajag nosūtīt oficiālu vēstuli, saņemt Rīgas Laiku, apmeklēt lekciju, apmeklēt restorānu, uzvarēt mazā iesācējpaukošanās turnīrā, gludināt drēbes un sakārtoties rītdienai.
Bet galu galā, tas viss sāk nerūpēt un tas jau ir slikti.
Visu rītu dziedu sev Jay Jay Pistolet un mēģinu atcerēties a) dziesmas vārdus b) pagātnes notikumus.

Vārds "Bezmiegs" man asociējas tikai ar 2005ajā gadā uzņemtas holivudiskas spriedzes filmas nosaukumu. Nekādā ziņā ar cilvēka stāvokli. Sakropļoti miega ieradumi skan labāk.
Un, jā, esmu pieļāvis daudz kļūdas, bet manī ir Kamī "Dumpinieka" attaisnojums un uzskats, ka būs labāk. Un vēl tikai trīs nedēļas galu galā.
Šodien bija veļas diena un sarunas par nopietnām tēmām. Un spēle ar dūraiņiem, multfilmas datorā, nakts pastaiga un ilgas sarunas pa telefonu.
Bet ir dzeltenais t-krekls un domas, nē, cerības par nākotni, to, kas būs pēc trim nedēļām, vēl trim nedēļām, desmit nedēļām, piecām nedēļām, un vēl desmit nedēļām.

Vispār pasaulē ir pārāk daudz ekstrēmu. Salkanums un otrā pusē "bļe, nafig" attieksme.
( Ļermontovs, mīlīši! )

Gulšņāt divatā saules pārpilnās dzīvojamās istabās dzeltenā Noah and the Whale t-kreklā.

Bang! Noah and the Whale ir satikti, ar Jay Jay Pistolet ir mazliet patērzēts un esmu atkal savā numuriņā 112.
Ierašanās kaimiņpilsētā ar vilcienu, kur, protams, biju šarmantākais vīrietis izpūrušiem matiem, mētelī, pieskaņotā vestā, gaumīgā kreklā un šaurā kaklasaitē, kā arī ar Kamī rokās. Man patīk, ja dāmas slepus lūkojas grāmatu vāciņos.
Un tad koncertvieta jāmeklē piecdesmit minūtes, lai gan ir desmit minūšu gājienā. Pusstundas pastaiga noliktavu rajonā, sarunas ar bendzīntanku kasieriem, Hilton viesnīcā iegūtas kartes pavadība, Jūsu pastakaršu autors ir nikns, iet uz staciju, lai paņemtu taksi, kad ierauga 1920. gada kartē, ka atrodas blakus tam, kas kādreiz bija viesnīca, bet tagad ir mājīgākā koncertvieta pasaulē.
Jo, ejot uz koncertu, Jūs negaidāt, ka būs jākāpj otrajā stāvā, ka, atverot durvis, būs nevis neona bāri un melna gumijas grīda, bet paklāji un ļaudis omulīgos dīvānos ar mazu bāru stūrītī, ka kāda burvīga dāma beigs spēlēt ģitāru un visi būs ģērbušies vintage drēbēs. Un tieši tā bija tur. Kā dzīvoklī ar Ulmaņa griestiem, kur uzaicināti septiņdesmit indie draugi.
Un tad nāk Jay Jay Pistolet un padara manu dzīvi atkal jauku. Varbūt šovakar gulēšu. Jo galu galā, I've done all that I could to help un I'm still hooked up on us, un, galu galā, skumji un brīnišķīgi - we're free. Un puika smīdina publiku, saka, ka esam pieklājīgi un kautrējas par jaunām dziesmām.
Un tad nāk Noah and the Whale un stāsta, ka if You give a little love, you'll get some of Your own, un piecu gadu laikā viss var būt mainījes, un beidz uz smeldzīgas nots, jo girlfriend in a coma, I know it's pretty serious.
Un tad Jūsu pastkartes dodas tērzēt ar Jay Jay, stāsta par to, ka viņš ir padarījis viņa vakaru labāku, par ko puika samulst. Un tad nopirkt mazu t-kreklu no NatW basģitāŗista, kas saka, ka mode ir atkarīga no viņa un viņš zina, ka šis krekls ir man kā uzliets.

Pagājušajā naktī sapņoju:
ka esmu viņas pagalmā, ir lielas sniega kupenas un es metu piku viņas logā. Logu atver viņas māmiņa un aicina mani iekšā. Es neprātīgi pieklājīgi atsakos, piemetinot "Krūzīte tējas būtu jauki". Es gaidu kāpņutelpā, man iznes krūzīti augļu tējas un mani pārņem bailes, ka, iznesot to ārā, tā sasprāgs aukstuma-karstuma mijas dēļ. Riskēju, nekas nenotiek. Tad gaidu viņu līdz vēlai naktij, domāju par uzrakstu sniegā "Iznāciet ārā paspēlēties" un beigās atdodu krūzīti ģimenei, dodos mājās skumjš.
un vēl divus sapņus, ko esmu aizmirsis.
Tagad "Lieliskais Piecinieks", gulšņāšana, Sunday Roast un pabeigta vīna pudele, drīz jādodas uz kaimiņpilsētu.