Ir ārkārtīgi dīvaina sajūta. Es tagad jūtos daudz vairāk iemests citā vidē, daudz klišejiskāks jaunietis lielajā pilsētā nekā tad, kad devos uz Ziemeļjorkšīru pirms četriem gadiem.

Ja jau par pagātni, tad - es dienu pirms aizbraukšanas no Latvijas saņēmu atpakaļ pāris ļoti sen aizdotas grāmatas. Viena no tām bija Kortāsara 'All Fires the Fire and Other Stories', ļoti nopriecājos par to, iegāju vannā un izlasīju 'The Southern Thruway'. Kāpēc es biju pārtraucis lasīt un pārlasīt Kortāsaru? Manas šeit* jau aprakstītās 'Bestiārija' sajūtas diemžēl vairs neatkārtojas, tomēr Kortāsars ir tik sajūtams, Kortāsars raksta ne prātam, bet pakrūtei - lasot jūt. Vai arī tās ir manas 'jaunietis lielpilsētā' blaknes.

Nopirku vēl vienu 'Hopscotch' eksemplāru, lasu metro. Pirmo esmu aizdevis jaunietim, ko neesmu saticis trīs gadus. Būs jāatprasa, kad būšu atpakaļ Latvijā, būs sociālais neērtums.

Starp citu, runājot par manu praksi, kā jums ir paticis WarSumUp / Kara Daba?

* Kāpēc 'Bestiārijs' ir blakus kaut kādam 'Dark Knight'? Pfe. Toties komentārs tam rakstam jauks.

Šodien biju skatīties apkārtni, metro stacijas, mazveikalus un lielveikalus. Viss ir tīri labi, tagad pa logu skatos, kā pamazām riet saule, un lēnītēm lasu divus gadus vecu rakstu par Adderall.
Vēl šodien ļoti daudz lasīju Tomasu Poggi (Thomas Pogge), precīzāk, viņa 'World Poverty and Human Rights'. Eseju apkopojums ar literāri kvalitatīvām galējībām - vai nu nepanesami sauss analītisks darbs, vai piemēriem un metaforām bagāts retorikas brīnums. Bet saturiski konsekvents un patīkams - par rietumu sabiedrības atbildību par nabadzību un ar to saistītajām problēmām mazattīstītajās valstīs.
Vēlreiz apmeklēju 'Fentiman Arms'. Sēdēju zem dzeltena koka, dzēru apelsīnu sulu un lasīju savu grāmatu tālāk. Pie blakus galdiņa sēdēja franciski runājošas dāmas. Tajā pašā laikā turpat divi pusmūža vīrieši iepazinās, izspēlēja divus 'Connect Four' un devās katrs savu ceļu. Ejot ārā, redzēju šahu spēlējošus jauniešus, kas izskatās pēc manis un EJ. Te visi puikas izskatās pēc manis, EJ vai KO. Brilles, polokrekli, pusgari mati un rugāji / bārdas.
Bet tagad viss - astoņos Vauxhall Griffin spēlēs kaut kāds džeza trio. Un džeza trio (bass-bungas-klavieres) ir mans vismīļākais džeza jebkas. Plus, jāiet pētīt cilvēki, iepazīt rajona nakts sajūtas

Tagad mēnesi dzīvošu Londonā, būšu 'The Forum' interns / pētnieciskais asistents. Dzīvošu ar svešiem jauniešiem, kas visi izskatās pēc manis un jau pirmajā dienā aizved mani uz mājīgāko lokālu, ar kādu esmu Lielbritānijā saskāries trīs gadu laikā - 'The Fentiman Arms'. Tur uz tāfeles bija uzrakstīts joks par vīnu, kas ir gardākā lieta no Slovēnijas kopš Slavoja Žižeka.
Jaunieši naudu ņem paši, mājas saimnieks nezina, ka jaunietis A ievācas tēva draudzenei piederošā namā kopā ar savu draudzeni, tēva draudzenes māsasmeitu un kaut kādu amerikāni un ka jaunieša A istabā dzīvošu es. Jaunietim A ir maģistrs kara vēsturē, viņš vēlas kļūt par sporta žurnālistu. Jaunietis B (laikam studē neirozinātni) aizgāja uz ballīti, es atteicos (jo esmu sociāli neērts / noguris pēc lidojuma). Jaunieti C satikšu pirmdien, viņa plaukts ir pilns ar Noamu Čomski.
Starp citu, ja jums ir zināmi satriecoši cilvēki, ko aicināt uz radio, pasakiet.
Jāsāk atkal rakstīt biežāk.

Ļoti sen neko neesmu rakstījis, ja neskaita to GaldaSpeles.org reklāmrakstu. Tāpēc mazliet par manu akadēmisko dzīvi.
Katru gadu (apbrīnojami regulāri) obligātās / ieteicamās lasāmvielas sarakstos ir bijuši desmitiem draņķīgu rakstu ar abreviatūru jūrām un absolūti sausu valodu, apmēram tikpat vidusmēra rakstu, savs ducis patiešām baudāmu rakstu un tieši viens sajūsminošs raksts. Tas, ka es par rakstu sajūsminos, protams, nenozīmē, ka tas pārlec pāri kādai objektīvi noliktai sajūsmas latiņai, bet tikai to, ka tajā brīdī raksta saturs un forma ir bijuši man visai piemēroti - visos trijos gadījumos mana sajūsma nebija skeptiska, tā visu laiku māja ar galvu. Tomēr (un vienmēr ir kāds 'bet' vai 'tomēr') atļaušos arī sacīt, ka visi trīs sajūsminošie raksti ir iekļaujami must-read kategorijās visiem, kam kaut mazliet interesē tajos aprakstītās tēmas, jo, galu galā, tīrs literatūras prieks, prieks, kas gāžas aumaļām pēc katra izlasītā teikuma, vienalga - akadēmisks vai daiļliteratūras prieks: tā ir tik sasodīti reta un lieliska sajūta, un ir vērts pamēģināt, ja nu kādam gadās kaut drusciņ no manas sajūsmas.
( ... tālāk ... )

Atcerieties, es kaut kad tāltālā pagātnē publicēju kaut kādu galda spēles apskatu? Un vēlāk - apsolīju vēl vienu.
Izskatās, ka esmu tam nobriedis un vēlos popularizēt galdaspēles.org. Loģisks entuziasma iznākums. Un, protams, šis ir pats sākums, tāpēc stāstiet par visiem trūkumiem.

Visiem tiem, kuru pazīstamās vietas ir safotogrāfējusi Google

Esmu ieguvis jaunas negatīvi vērtējamas īpašības. Pirmā ir neatbildēšana uz vēstulēm (dr.lv, e-pastiem, īsziņām). Pie tam, vēstuļu saturs ir patīkams, jauks un visādi citādi nedemonstrē to, kāpēc izvairos no atbildēšanas.

Cilvēki:
Gada cilvēks un lielā debija: Laine B.
Gada galda spēļu partneris un kolēģis: Ernests J.
Gada ārzemju debija: Kristofers Dž.
Gada mazā debija: Armands L.
Gada cilvēks, kam nepietika laika: Mārtiņš V., Sandra M.
Gada ārsts: Arkādijs P.
Gada autors: Vāclavs H.


Lietas un procesi:
Gada pusgads: otrais
Gada absurdā saslimšana: sejas nerva apsaldējums
Gada nodarbošanās: galda spēles
Gada randiņš: 6. jūnijā
Gada uzaicinājums: no Tomasa K. 31. decembrī
Gada blogs: Sandras M.
Gada turnīrs: Katanas Ieceļotāji RTU
Gada veikals: Ludo
Gada spontānā interese: par Romas republiku
Gada terapija: psihoterapija
Gada skandāls: plaģiāti LU VFF
Gada nožēla: autoskolas nepabeigšana un par maz lasīts
Gada galda spēle: Puerto Rico
Gada pārvietošanās līdzeklis: velosipēds
Gada ēdiens: rice cakes
Gada burgers: ILY
Gada dzēriens: Sprite ar laimu / piparmētru tēja ar laimu
Gada tāfele: Karlīnas E.
Gada dzīvnieks: Emīlija
Gada sarunu temats: augstākā izglītība
Gada žanrs: zinātniskā fantastika
Gada sāpe: starptautiskās attiecības LV presē


Vietas:
Gada vieta: Frances Street
Gada vieta, kurā ciemoties: Hampstedas mājoklis
Gada akadēmiskā vieta: Jorkas universitātes Heslingtonas study room
Gada vieta, kur paēst: A-suns
Gada vieta, kur padzerties: I Love You
Gada vieta, kam nepietika laika: Kuldīga

"My life is a story of the self-realisation of the unconscious" ir viena no jaukākajām darba pirmajām rindiņām, ar kuru esmu iepazinies.
"Memories, Dreams, Reflections" savukārt ir viens no jaukākajiem autobiogrāfijas nosaukumiem.
Lai nu kā - tagad - uzsākšanas mirklī - lasīšana solās būt patīkama.

Ir bijuši brīži, kad pie sevis idealizēju karu. Ko darītu, kā rīkotos, kā dzīvotu ar nesalauztu garu. Pusaudža partizānu sapņi.
Vakardien Ziepniekkalnā nedega ielu apgaismojums un iedomājos, kā būtu vienu gadu nodzīvot bez elektrības, apkures un ūdens; idealizēt vairs negribas.