atcerējos, ka esmu aizmirsusi par savām istabas puķēm.
un, protams, rīt aizmirsīšu, ka būtu jāuzcep pīrāgi. jau tik sen vēlos pārsteigt draugus ar kaut ko pašgatavotu.
un ir pilnīgi loģiski, ka saspringšu sīkumu dēļ, domājot, kā sasiet saini vai ieplānot plānošanas stratēģiju.

mehāniskā izcelsme. Rilke runā par vientuļniekiem, kas tiek ienīsti, būdami nepazīti.

hei, Elza ir Šalota lēdija, kas glezno atspīdumu atspīdumus. Kā es to varēju aizmirst

"mūzikas vēsturnieks un žurnālists Irvins Čusids (Irvin Chusid) (..) definēja jēdzienu 'outsider music', tā nosaucot muzikālo daiļradi, kas neatbilst pieņemtajiem priekšstatiem par publikai rādāmām skaņām un dziesmu tekstiem, jo šīs mūzikas radītāji vai nu pretojas valdošajiem standartiem, vai arī vienkārši nav apguvuši muzicēšanas prasmi. (..) bieži outsider music rada garīgi slimi un asociāli cilvēki, kā arī ar mūziku nesaistītā veidā slavu guvušas personības." (veto)

pamostoties tumšās un svelmainās naktīs, vairs nezinu, kas vēl bez manis ir dzīvoklī, taču no rītiem pusmiegā dzirdu nepazīstama bērna balsi, pēkšņi durvju slēdzis noskan un atkal ir klusums. uz galda vairs nestāv mūžīgās puķes, uz tāfeles ieraksti netiek ne dzēsti, ne papildināti.

Rudzupuķes zilā vāzē, puķuzirņi - bezkrāsainā. Pašapmierināts skavotājs uz sērīgas aploksnes. Izkaisīta sarkanbrūna nauda pie datorpeles gurna. Skalojas metāliskas balsis. Bulta norāda, ka ir sēņu laiks. Sienas izplūkātas, sārti eņģelīši pastaigājas tuvumā, skatīdamies uz savām kājiņām.

jasmīns patvaļīgi birst

Nakts pastaigas Ziedoņdārzā. Ielās klusi ģimenes konflikti un skrituļojoši vīrieši. Šī pavasara pakāpe neparedzama. "ķert maija starus, / kas maigi atdala mūsu miesas no kauliem" (A. Akmentiņš).

āgenskalna ceriņu ziedkopu trijstūri nodala istabu no citām. tas man liek atcerēties sievieti ar ārkārtīgi spēcīgiem ceriņiem pirms diviem gadiem vilcienā. viņa bija ļoti apjukusi. tas lika man sev nozvērēties, ka nekad necietīšu ceriņus. tolaik vilcienā lasīju žoludes stāstus.
šķiet, tomēr šķirtne ir biezāka.
šis brīdis ir tik riebīgi iestrēdzis. bibliotēkās ir juceklis. grīdas apzīmogotas ar sarkanām plastmasas kastēm. katrs izdevums ceļā, nepasūtāms, nenotverams, varbūt pat ceļā uz pazušanu. cik labi, ka nerakstu šogad nekādu lielu darbu. un, ak, visaptverošā neiejūtība pret tiem, kas ir aizmirsuši paņemt lasītāju karti.
logā ieskrienas vabole. ieviešas straumēnu pēcpusdienas cienīgs klusums. vēlos aizbraukt un pārlaist apstarotās dienas kaut kur šķūņos zem grafīta līnijām. kaut kur skriet paēnī zem mitrumu turošām gārsām. kaut kur līst pa vīnstīgu skrāpējošiem zariem kā zaļa badmintona mušiņa.

Spa centrā tiek atrasts noslīcis masieris. Sākumā tā izskatās pēc laupīšanas, taču, kad tiek noindēta arī viņa mīļotā sieviete, atklājas īsta greizsirdības drāma. Mikam nākas pārdzīvot kārtējo kultūršoku – viņam nav saprotams, kāpēc vīrieši izvēlas kopt savus ķermeņus un dzīvoties pa spa centriem un sporta zālēm tā vietā, lai uzpīpētu un iedzertu aliņu bārā.

Lucavsalas ievas birst

mirklis ir patriekts

darbs tevi tur, bet tas neesi tu. lietas, kuras ir pārejošas, tevi apskalo, bet neloka. stāvi, krasts, nerimstošos sālsūdeņos. kā izdzēst pateiktus vārdus, neviens nevar izsacīt. tur, kur visi ir tik vienādi, kur svešo uzrunā kā tuvāko. kur atvadies no tuvinieka tā kā no svešā, kuru nekad vairs nesatiksi, līdz galam arī netiecoties. tev trūkst spēka, seju notraipa kluss vaids, tu drebi un jau sen esi zaudējis valodu.

jo vairāk ciešanu, jo spējīgāk uztveru baudas. vienīgā kafetērija pilsētas malā - ne sienu, ne durvju, vien krēslu horda. un tā nu mēs tur tērzējam par higiēnu, malkodami kafiju. ābols rītasvārkos uz tasītes - mūsu miglainā rīta liecinieks. maigā ābola miesa pāri krūzītes malai, pāri mēteļu piedurknēm. jā, uz šķīvja salocītā mīklas kabatiņa satur šķidrus ienācējus. tikmēr kafetēriskā saliņa, ielocīta lieveikala vidū, satur maisiņu ģimeniskās rūpes. lieveikala ļaudis to apskalo, pirkdami konservus un sviestu. spalgās lampu gaismas kā apkopējas slotiņas katrā stūrī piedvako gaisu.
uz letes karuselī pēkšņi parādās torte un tad pazūd. jaunās māmiņas ar maisiņiem aiz rozā garnējuma. bērnudārza audzinātājas ar bulciņu kastītēm šķērso šķīvi. pensionētas sirdsrīmes tvano no blakusgaldiņa, sasien jostiņu un aizpeld.

Vietas, kur aizbēgt un noslēpties. Liela, sulīga, tomēr nepārdurama čaula ar folija debestiņu un betona ādamāboliņu virs ielām. Tur neviens netiesās, neviens nepārmetīs. Tur nenāks un nespers. Šausmīgi iebiedēts tu saraujies putuplasta futlārītī. Briļļu kājiņas pierāvis pie sevis. Un kad vairs pavisam nav palicis neviena tumša stūra, tu aizmiedz, ļaudams miegam nokārtot visu tavā vietā, salocīt segu stūrus, sakārtot mēbeles, graustus. Tu vairs nepazīsti savu sejas dermantīnu, tev vairs neatzvana vecāki, cilvēki vairs nelūkojas tevī, kad kaut ko stāsta. It kā tikai un vienīgi pasaulē cukurs pārbiris pāri malām - lipīgs tu. Tu esi slimība, tu esi ziede pret mūžīgām un nepanesamām bailēm.

hiacinte drīz uzplauks visa

"Viņu patstāvīgais desinieks, izslavēts miesnieks, kam nogalēt miesu ir nieks, brīvprātīgi uzņēmās transportēšanu ar savu pelēko folksvāgena busiņu, kurā citkārt šūpojās teļu rumpji. Tētuks ceļo caur pavasari un elpo."
(Elfrīde Jelineka)

- jā, es redzēju sapnī ideālfilmu. tā šķirstījās kā lappuse.
logā mēness autoratlīdzība par atslēgtu siltumu

pilnīgs rozā

īstais brīdis, lai vārītu sautējumu, pierakstītu sapni par sarkankrūtīšiem un vērotu, kā izžūst drēbes

laiks ir dīvaina lieta, es to nesaprotu. vienu brīdi šķiet, termiņš ir tālu un es guļu, sāļi un izmisīgi tiekdamās sevi pamodināt un līdz galam neticēdama,

bet te pēkšņi

esmu pamodusies, skaidra, mierīga un redzīga, kaut kādā decembra pusnakts dienā pie aizlīmēta loga ar izteiktu tagadnības izjūtu. un vienlaikus attopos, ka kaut kādā asinsritē iztek pēdējie minūšu pilieni, lai izdarītu un noslēgtu ko neaptveramu un ko īstu, patiesi svarīgu. laiks manī un ārpus manis. eļļaskrāsas tūbiņa, kuru nevar izspiest līdz galam. es to varu sev apziest apkārt, bet nekad tas neiesūksies manī, nekad es to nepaturēšu. es jūtu šo cietvielas stāvokli, kurā pamazām iestājas dēdēšanas procesi.