02 April 2011 @ 04:09 pm
Jumts  
Panīkums, apnikums. Manas rokas novīst uz burtiem, pēdējās asinspiles, lai ziedētu vārdi. Un elpa paliek tik sekla kā šķīvis. Un novīst arī pulksteņi. Pamostoties jaušams jau sazilējis nogurums. Un dzirdami soļi, kas tā arī neatnāk, ceļā izdzisdami.