21 April 2008 @ 06:51 pm
skropstām piebirušas acis  
gribu atkal no jauna un citādāk.
un tomēr tie ir neatverami aizkari, aizsūbējušas atmiņas un punkts.
mosties!
mosties!
tevī ir spēks...
ieskrāpēt savās rokās ar pildspalvu to kā dzīves špikeri.

es šodien neciešu tavus vārdus

(neraudi, durvju zvan!)


<< aizmirst >>
 
 
Ausīs: The Album Leaf