gribu atkal no jauna un citādāk.
un tomēr tie ir neatverami aizkari, aizsūbējušas atmiņas un punkts.
mosties!
mosties!
tevī ir spēks...
ieskrāpēt savās rokās ar pildspalvu to kā dzīves špikeri.
es šodien neciešu tavus vārdus
(neraudi, durvju zvan!)
<< aizmirst >>
četri mēneši izplūst - Post a comment
sfumato
paralellograms (paralellograms) wrote on April 21st, 2008 at 06:51 pm
skropstām piebirušas acis