Ko gan teikt. Viņa mani sadusmo, raisa izmisumu. Viņa ir visu laiku klāt. Viņa - šī puse manis (vai ceturtdaļas vai tūkstošdaļas) ir pārmākusi visus sarakstus un dzied ausīs tik skaļi, ka traucē sakopot domas. Un viss pazūd lielajā izplatījumā. Ir konflikts.Un neziņa. Bet jāapzinās, ka paisumi un bēgumi ir neizbēgami. Pārejoši. Un garastāvokli var noskaņot kā stīgas.
Vien nakts mierina. Tumsa. Cerība.
četri mēneši izplūst - Post a comment
sfumato
paralellograms (paralellograms) wrote on July 22nd, 2010 at 03:51 am
melleņu krāsas debesauklas un tas, kā migla tajās ieķērās un mēness nolējās aiz tām