droši uz to maili, kas pie info :)
vismaz četrreiz dienā acis tur iemetu ;)

a aiz kam izjuka? ja jau bērni bija, visa baznīclaulšānās arī - acīmredzot likās tak, ka būs labi viss...?

ai, tas ir tik dīvaini... es kad mēģinu analizēt, kāpēc man tā, kā nu bija.. es nezinu. dīvaina padarīšana.
mans novērojums ir - ka pie visa vainīgs iecietības un pacietības trūkums.
un kad pāriet lielā love un citas extras, tad izrādās, ka nav vairs pacietības mēģināt meklēt kaut ko citu, ko varētu tā vietā likt, nav vairs pacietības, liekas, ka viss jau tāpat aizgājis..

bet tad atkal es iedomājos, kā viss senāk notika - radi noskatīja savai meitai izdevīgu partiju - smuku kaimiņpuisi, šie tika saprecināti viens otra pat nezinādami, nu i dzīvoja, apbērnojās, un beigās vēl izrādījās, ka labi sadzīvoja un visu mūžu nodzīvoja.
kaut kā neatceros iz vēstures, ka pēc 20 kopā nodzīvotiem gadiem veči būtu masveidā ņēsājušies prom pie jaunākām beibēm..

tad nu mans secinājums - moš nemaz nevajag to lielo lovi, to ilūziju, ka tas ir kaut kāds mistisks īstais cilvēks, varbūt vienkārši vajag gribēšanu sadzīvot?
eekh.. sarežģīti.