man līdzīgi bija - izdomāju viendien sameklēt cilvi, ar ko skolas laiā bija burvīgas attiecības. ļoti pat burvīgas ;)
satikāmies, un... pirmkārt, biju vīlusies. izskatījās viņš pretīgi. bez zobiem :( un ar speķainiem matiem, tjip uzvalkā un apakšā saņurkāts t-krekls.
piedevām, mums nebija par ko runāt.
muļķīgi.
tā nu nonācu pie sacinājuma, ka nevajag labas atmiņas bojāt ar skarbo realitāti.