Pirms kārtējā aizmetiena pagaļu kaudzē, pamēģināšu šo paša vērsto varudarbību pret sevi nepiespiesti aprakstīt - kamēr nepārņem aizskatīšanās ar apmaldīšanos pašpasludinātā potenciālā.

Pēdējos mēnešos dozēti šķīstu ārā no šejienes [iemeslus varu piedzemdēt, ja vajag, bet nevajag]. It kā pieslēdzos ar šauru, klapēs slēptu skatienu īstenībai, nepieradinātā neērtumā - un aiziet - atkal atmuguriskajā salto nekurienes nelabumā, vienkāršoties. Sūcu, sūc, s! Šogad iepazinu bailes no sava skaidrā! Paaudžu koptie dēmoni tur ir tik tuvi, ka pārāk viegli viņos neattapties, + vēl tā neremdināmā nogalināšanas vēlme vienmēr cērt savu ceļu… Bet paijāt, lai top viss, kam jātop! Vienmēr var atgriezties pie pukstēšanas šeit, hah!