Kamēr vakar klausījos, kā Andrejs atkal stenderējas, pateicu viņam, ka vērtīgākais, ko dzīvē esmu piedzīvojis, ir rūpīgi apgūts stāvoklis, kurā citus uztveru kā veselīgo sevis daļu, kurai palīdzu un izturos kā pret labāko draugu.

Šāda tipa attiecībās pret jebko saskatu vērtību plašākā kontekstā. Saprotams, ka dabiski arī turpat – blakus un tuvāk, arvien tuvāk – ir auksta iespēja, kas ar karstu drāti šo visu nožņaudz. Bez smaida, minstināšanās vai pārdomām.

Un tomēr – nenožņaudz! Vērtību pašplūsma – rētaina, nenomērdējama, saudzējama – turpina šļākties ar svaigu stieples nospiedumu. Pulsē dzīvi manos, ar roku neatmestajos pukstos. Drāts nospiedumu vējš aizpūš atēnās.

Noskatījos DEVS ar dziļām emocijām.

Došos iztāfelēt procesus:
1. sadedzināt vecās vājības
2. pārbaudīt baterijas

Šodien sanāca 8:56.56 minūtes pasēdēt saules mierā.