Šoreiz kurvis kurvai iedeva kurvīti pašūpāt.

Ar fotoradara šāvienu pierē, un atgādinājumu sev - nebraukt no Carnikavas uz Dobeli caur Jelgavu, aizbraucu uz Andreja dzimšanas dienas atzīmēšanu. Viņš uzcepa divas taisnstūrveida picas, ko pasniedza uz apaļformas metāla paplātes, un sulīgu ābolmaizi. Saraustīti, švaki piestiprināti koncepti burzmā deva vaļā elkoņus. Katram sava iz0nolaidība. Vēroju kristāla iedarbību tiešajā un nelecu iekšā. Trīsciema slavenajā nobraukto stirnu līkumā gandrīz nobraucu stirnu, uguņos izgaismoti baltu un žiglu. Iznira no kreisās nez-no-kurienes uz Ķīšezera pusi, laikam stipri kaltēja, kā man, tikko pēc negaidītā elektrošoka pārbīļu trieciena. Vēl tuvākā atpakaļceļā sanāca padomāt par laikā izšķīdušu nāvi. Citādāka sestdiena pirms citādākas svētdienas.

Arvien vairāk jūtos iemācījies iepazīties ar cilvēkiem, (pieslāpēt savu kaķa dabu un turēt robežās situācijas vienkāršību?) paņemt ar vieglumu reakcijas, mazāk maldīties.

Kazahstānas Džeina šūpolēs.