Vienīgi man šķiet, ka, lai izveidotu sistemātisku priekšstatu par smadzeņu/prāta darbību un skaidrotu high-level kognitīvos procesus, nākas, paralēli bioķīmiskajam, darboties arī vienu abstrakcijas līmeni augstāk, pēc tās pašas analoģijas, kurā mēs tomēr nerakstām un nepētām programmas kā mašīnkodu virknes (vai, sacīsim, mūzikas teoriju neaprakstām ar spiediena izmaiņām gaisa stabā, kaut arī hipotētiski tas, protams, ir iespējams). Hence, mēģinājumi identificēt un aprakstīt paternus, atraktorus, cilpas un citas informatīvi-teorētiskās un komplekso sistēmu teorijas struktūras tajā substrātā, kas ir smadzeņu vai atsevišķu to apgabalu kopējā darbība.