mindbound @ :
Nujā, hence arī LTP vēlīnā fāze, kur Mζ, ja saprotu pareizi (neiroķīmija kā tāda ir lauciņš, kas man steidzami prasa apdeitus un apgreidus), darbojas kā faktors, kas ļauj uzturēt daļēji permanentu fosforilācijas paaugstināto sinapses svaru vērtību (šeit man starp vārdiem automātiski difundē neironu tīklu simulāciju žargons, ļoti atvainojos).
Tiesa gan, man šķiet, ka atmiņu kodēšana kā tāda (tāpat, kā faktiski visi augstākās kārtas kognitīvie procesi) notiek divos kauzāli saistītos līmeņos vienlaicīgi, no kuriem nosacīti zemākais ir neiroloģiskais un ietver tieši šo, proti, plasticitātes un šaušanas parametru regulēšanu atsevišķu neironu starpā, savukārt atmiņas kā "ainas" fiksācija notiek informācijas plūsmu līmenī paternu telpā, kas abstrahē konkrētu smadzeņu apgabalu minēto neirālo aktivitāti, un kuras procesus no bioloģijas/neiroķīmijas viedokļa vairs nav īsti iespējams pat aprakstīt, tā vietā radot vajadzību vienādojumā ienest komplekso sistēmu teoriju (pēc analoģijas, ar elektronu plūsmu kustību procesora mikroshēmā nebūtu īsti konstruktīvi mēģināt aprakstīt programmu, kuras kods tajā brīdī izraisa doto aktivitāti procesorā (smadzenēs gan tas notiek tieši otrādi, smadzeņu aktivitāte ir primāra un no tās, by emergence and autopoiesis, rodas minētā paternu telpa kā pirmās vienkāršojums un abstrakcija, bet uzskatāmības labad virzienu, man domāt, šeit var ignorēt)).
Mirkļa pārdomas pēdējā laika lielāka mēroga pārdomu kontekstā.
Tiesa gan, man šķiet, ka atmiņu kodēšana kā tāda (tāpat, kā faktiski visi augstākās kārtas kognitīvie procesi) notiek divos kauzāli saistītos līmeņos vienlaicīgi, no kuriem nosacīti zemākais ir neiroloģiskais un ietver tieši šo, proti, plasticitātes un šaušanas parametru regulēšanu atsevišķu neironu starpā, savukārt atmiņas kā "ainas" fiksācija notiek informācijas plūsmu līmenī paternu telpā, kas abstrahē konkrētu smadzeņu apgabalu minēto neirālo aktivitāti, un kuras procesus no bioloģijas/neiroķīmijas viedokļa vairs nav īsti iespējams pat aprakstīt, tā vietā radot vajadzību vienādojumā ienest komplekso sistēmu teoriju (pēc analoģijas, ar elektronu plūsmu kustību procesora mikroshēmā nebūtu īsti konstruktīvi mēģināt aprakstīt programmu, kuras kods tajā brīdī izraisa doto aktivitāti procesorā (smadzenēs gan tas notiek tieši otrādi, smadzeņu aktivitāte ir primāra un no tās, by emergence and autopoiesis, rodas minētā paternu telpa kā pirmās vienkāršojums un abstrakcija, bet uzskatāmības labad virzienu, man domāt, šeit var ignorēt)).
Mirkļa pārdomas pēdējā laika lielāka mēroga pārdomu kontekstā.