Comments
Zini, no vienas puses labi - vari uzzināt, ka ir kaut kāda iedzimtība un visu dzīvi čekot & vērot. No otras, uzzini par kādu nebūt riebeklību, un sāc stresot. Un nav vēl teikts, ka to varēs izārstēt uz to brīdi. Savā ziņā, kā ar zīlēšanu - vai tu vienmēr vēlies zināt, kas var notikt?
(Reply to this) (Thread)
Tu tiešām to nopietni saki? Kā tāda lauku sieva, kam 3 gadus uz vēdera aug sāpīgs bumbulis, bet pie ārsta neiet, jo bail, kāda būs diagnoze, es atvainojos. Man pat nav vēlmes izvērst domu, tik vien kā pateikt - ārprāts!
Es runāju par situāciju, kur tas, ar ko tu vari būt slims, var būt neārstējams. Es negribētu zināt jau 20 gadus iepriekš, ka man kaut kas tāds varētu būt ar kaut kādu lielu iespējamību.
(Reply to this) (Parent)
P.S. ir ārkārtīgi liela atšķirība vai tev ir sūdzības par kaut ko, aka bumbulis, un tu neej un neārstejies, vai arī tu jūties pilnīgi vesels un tev kaut ko tādu pasaka. Es uzskatu, ka es pietiekoši regulāri eju pie ārsta uz pārbaudēm.
(Reply to this) (Parent)