Dienas prieciņi

Šodien es pēc ilga laika gāju pa Ģertrūdes ielas beigām un skatījos apkārt kā bērns. Tas ir tik ļoti, ļoti interesanti, ka varētu paņemt brīvdienu un vienkārši klīst pa reti apmeklētām ielām. Teorētiski, ārzemēs vajadzētu būt vēl interesantāk, bet man šķiet, ka daļu no šarma visam piešķir tas ka tas viss ir savs un tepat mājās.

After work, I had a real fun following blood trails. Vai arī tās mani pavadīja vairāku kvartālu garumā, tad mēs šķīrāmies.
Citur arī bija asiņu pēdas, izskatās, ka pilsētā vakar visi viens otru apkāvuši.

Cenšoties neņemt vērā nepārtrauktu nožēlojamību, es šodien priecājos par skaistajām vietām pa ceļam uz mācībiestādi. Es varētu izveidot īpašu fotoblogu. Es jau iztēlojos, cik brīnišķīgs un oriģināls un blablabla tas būs, bet realitātē pietiks ar to, ka kāds uz mani ne tā paskatīsies, lai kadrs tiktu uzņemts nevis tā, kā vajadzīgs, bet no parastā tūristu rakursa. Tas tā.

Vēl es atklāju, ka ejot cauri centrāltirgum uz priekšu, tālāk tirgus turpinās. Uz pirms 10 gadiem pilnīgi noteikti, preces arī tās pašas. Viss ir ekstra noplucis un pamests, bet dzīvs. Bet ārā, tieši pretī izejai - noparkots melns poršs. Valdzinoši.