Dienas prieciņi

Ok, es oficiāli esmu iekritusi - man iedalīts gandrīz vai psihākais gabaliņš, kur literaly jāparāda prātā sajukšanas process. Jā, mēs saprotam, tas galīgi nav viegli, jums jāmēģina to izdzīvot! Un tu centies, centies, bet šie: "Moi, je n'etais pas touche" un "On ne peut pas sentir que vous etes vraiment folles".
Dāā, tiešām nav gadījies! Tagad būs jāstudē visādi Mirdzumi, vairs galīgi nav labi.

Nu jā, jā, teātris, bija šodien, bet nekas baigi baigais nenotika, mēs tikai sadalījām tekstus līdz pat pašām beigām.
Bet šodienas īpašais prieks bija sniegs - es steidzos uz mājām un pēkšņi sāk krist lielas pārslas, un to paliek aizvien vairāk. Tik tik tik skaisti! Es nesaprotu tos īgņas, kam tas nepatīk, piemēram vakar sniegputeņa laikā par mani brīnījās Demakova un Elīna. Bet sniegs gandrīz aprīlī - tas taču ir brīnumīpaši!

Man ir sajūta, ka es esmu apledojusi. Jo es saprotu, kā viss būtu jādara, kā man būtu jāizturās, bet tas pareizais nenāk uz āru. Tikai tāda krampjaina raustīšanās ar blāviem īstā es atspulgiem.
It kā man priekšā būtu ledus.

Eh, profesionālais kretīnisms bez profesionālisma - man vairs nav entuziasma.

Viss jau ir jauki, kad es apsolu, ka nākšu, es tiešām nāku. Es zinu, ka uz sevi varu paļauties. Bet es nepavisam negribu katru reizi klausīties, ka citiem ir jānāk. Man pietika ar kori, tā dziesmiņa ir tik ļoti noklausīta. UZ TIEM, KAS ATNĀCA, PĀRĒJO NENĀKŠANA NEATTIECAS!
Un, interesanti, vai es tur, teātrī koķetēju? Es vispār nezinu, ko nozīmē koķetēt. Es protu tikai mulst.

Man teātrī vislabāk patīk, kad mēs sākam jaunas lietas. Tad viņi nevar no manis prasīt augstākās meistarības.

Un es tagad skatos mūsu ekskursiju bildes, lai atrastu kaut kur klinšu skrāpējumu bildes. Džīž, cik šausmīgi es tajās izskatos! Vai kāds mani nevarēja tajā laikā kārtīgi iepļaukāt un likt paskatīties spogulī? Es tik totally biju geek (iedvesmas no Freaks and Geeks). Man kauns no tām bildēm tik ļoti ļoti. Un es neesmu pārliecināta, vai man nevajadzētu no sevis kaunēties arī tagad.
So? What will you do?

man beidzot jāmācās un gulēšana arī nekad nav nākusi par ļaunu

..sastāvēja no 3 cilvēkiem un 2 pasniedzējiem, vai nav jauka proporcija?