Dienas prieciņi - Nezvaniet!

Tā, protams, pieauguši un nopietni cilvēki nedara, un man vajadzētu censties viņiem līdzināties, bet man jāatzīstas, ka es apzināti izvairos no atbildēšanas uz neidentificētiem telefona zvaniem. Šajā ziņā īpašas galvassāpes sagādā mājas telefons, jo tas nekad nebrīdina kurš ir zvanītājs, tomēr esmu iemanījusies sajust ar muguras smadzeni, kad pacelt telefonu varētu būt bīstami. Ir pierādīts - lieki zvani=liekas problēmas. "Cilvēki ar nopietniem nolūkiem" tāpat mani sadabūs, bet pārējie tikai iztraucēs manu nelaimīgo kurmja mietpilsoņa dzīvīti.

Par to pārliecināties var viegli, kaut vai tikko, kad rakstura audzināšanas nolūkā es tomēr pacēlu, un, izdzirdēju kārtējā Top Shop izplatītāja maigo balstiņu, kas vēlējās noskaidrot, vai man nav muguras problēmu. Domā nu, kā no šī atkratīties. Un radinieki arī labie, zvana tikai lai noskaidrotu, vai es nevēlētos pieskatīt viņu bērnus (Ak, kā gan to var nevēlēties, Aijas tant!)

Alerģija. Apčī!