Dienas prieciņi - Dz.sv. - 6.

Noslēguma kuncerts. Cenšoties izvairīties no sliktā, bet kaut ko pasakot - es izgāju par vēlu un nokavēju savas grupiņas uziešanu, tāpēc nācās dziedāt vienai pašā maliņā uz trepēm, cieši piespiestai pie sienas un nevarot apsēsties. Toties Helēna, kas arī nāca uz koncertu man uzdāvināja brīnišķīgu kliņģerīšu pušķīti. Un man vēl aizvien bija jautri Radecka marša laikā, kad mums bija jāizpilda dažādas kustības, ko rādīja diriģents kurš pats tās tā īsti nepārzināja un stipri improvizēja. Es ceru, ka rīkotāji saprata savu kļūdu un nākošreiz lielās pudeles piedāvās ierobežotākā daudzumā, jo koncerta noslēgumā visi laistījās kā traki. Un pēc koncerta, pavisam interesanti, lielākā daļa dziedātāju nekāpa nost no estrādes, bet palika dziedāt. Pārģērbusies, arī es viņiem pievienojos kopā ar Annu, viņas Eduardu un Sigitu. Līdz beigām gan nepaliku, kājas tak nogurušas no stāvēšanas. Un, laikam visjaukākais, pieturā satiku Līnu, kas atkal piesārņoja manus prātus ar jaunām studiju idejām, sebā un kkādā juridiskajā augstskolā pie zviedriem. Bet Līnu vienmēr ir prieks satikt.