Une semaine de merde
« previous entry | next entry »
Apr. 16th, 2012 | 10:00 pm
music: Madrugada – Vocal
...varbūt pat divas.
This I like, tā šo stāvokli aprakstīja Ablaye, ko es satiku ceļā uz mājām. Viņš nemaz nebija uz mani dusmīgs, man vispār vienmēr viņu ieraugot ir tik priecīgi, viņam ir tas smaids, it kā ar pasauli viss būtu kārtībā un vienmēr būtu svētki, kaut kur jaukā un ļoti laimīgā vietā.
Jo šo un pagājušo nakti esmu gulējusi tikai trīs stundas, turklāt gluži veltīgi - šorīt es tiku pie prezentēšanas, bet tas nebija iespējams, jo dators neatpazina manu prezentāciju. Atceļam, atkal atceļam, man nav ne jausmas, kad es beidzot tikšu ārā no šī prezentāciju riteņa.
Tagad man sāk sāpēt tieši tas pats augšzobs otrā pusē, vai es jau teicu, ka man labajā pusē stabili izskatās pēc vērienīga cauruma? Francija mani nepārtraukti traumē.
This I like, tā šo stāvokli aprakstīja Ablaye, ko es satiku ceļā uz mājām. Viņš nemaz nebija uz mani dusmīgs, man vispār vienmēr viņu ieraugot ir tik priecīgi, viņam ir tas smaids, it kā ar pasauli viss būtu kārtībā un vienmēr būtu svētki, kaut kur jaukā un ļoti laimīgā vietā.
Jo šo un pagājušo nakti esmu gulējusi tikai trīs stundas, turklāt gluži veltīgi - šorīt es tiku pie prezentēšanas, bet tas nebija iespējams, jo dators neatpazina manu prezentāciju. Atceļam, atkal atceļam, man nav ne jausmas, kad es beidzot tikšu ārā no šī prezentāciju riteņa.
Tagad man sāk sāpēt tieši tas pats augšzobs otrā pusē, vai es jau teicu, ka man labajā pusē stabili izskatās pēc vērienīga cauruma? Francija mani nepārtraukti traumē.