Proletariāts pirmajā rindā
« previous entry | next entry »
Dec. 15th, 2011 | 11:59 pm
Sou, kā gandrīz vai kulturāls cilvēks, es jau otro ceturtdienu plkst.19:00 atrados filharmonijā, šoreiz, lai noklausītos norvēģu kamermūzikas koncertu 'Dziesmas fjordu klintsgalā'. Man bija ielūgumi pirmajā rindā un visideālākajā vietā - tieši pretī flīģelim un, guess what, guess what, who was sitting next to me?
Vestards Šimkus.
Tas pats uz kura koncertu šajā pašā zālē es biju pagājušonedēļ.
Ain't that amazing? Viņš, viss tāds izgludinājies un sasmaržojies, un es, uzvilkusi nezin ko pirmo no skapja, nekrāsojusies un ne jau nu ideāliem matiem. Ģeniāls publikas sastāvs. (bet bet bet es līdz pat pēd.brīdim pat nezināju, vai tikšu).
Kas attiecas uz koncertu, man ļoti ļoti patika, kā jau vienmēr, esot tik tuvu. Saturam nav nozīmes, nozīme ir maksimālai klātesamībai. Tas ir ģeniāli, visas mūziķu saviebtās sejas izteiksmes, tenora sprauslāšana, sarkans spīgulītis uz viņa žaketes, putekļu mākonītis, kas paceļas no krēsla, kad, to paceļot, tam nokrīt atzveltne...
Vestards Šimkus.
Tas pats uz kura koncertu šajā pašā zālē es biju pagājušonedēļ.
Ain't that amazing? Viņš, viss tāds izgludinājies un sasmaržojies, un es, uzvilkusi nezin ko pirmo no skapja, nekrāsojusies un ne jau nu ideāliem matiem. Ģeniāls publikas sastāvs. (bet bet bet es līdz pat pēd.brīdim pat nezināju, vai tikšu).
Kas attiecas uz koncertu, man ļoti ļoti patika, kā jau vienmēr, esot tik tuvu. Saturam nav nozīmes, nozīme ir maksimālai klātesamībai. Tas ir ģeniāli, visas mūziķu saviebtās sejas izteiksmes, tenora sprauslāšana, sarkans spīgulītis uz viņa žaketes, putekļu mākonītis, kas paceļas no krēsla, kad, to paceļot, tam nokrīt atzveltne...