Dienas prieciņi - July 3rd, 2011

Klausīties Georges Brassens burrvīgajā rrrr ir visjaukākais, ko vien var darīt.

Whoa, didn't see that one coming! Visai neparasti, ja amurikāņu filma beidzas ar galvenā varoņa nāvi, tas droši vien tāpēc, ka balstās uz patiesiem notikumiem. Un vispār droši vien ir labi, ka viņš nomira, savādāk pārāk daudzi cilvēki izlemtu sekot viņa piemēram.
Par sevi es šaubos - es nespēju sevi iztēloties vienu klīstam apkārt, pat ne tāpēc, ka man būtu ļoti žēl visu ērtību, bet tāpēc ka tas ir pārāk traģiski - ēst tikai to, ko nomedī vai atrod. Es uzskatu, ja viņš nebūtu nošāvis alni, nekas tāds nenotiktu, aļņi ir svētie dzīvnieki.

Es izfunktierēju, ka mana most desired īpašība cilvēkos būtu pazemība, bet arī tas ir šaurā nozīmē. Ar domu, ka viņi neko neuztver for granted, ir pateicīgi par labo un novērtē citu pūles, jo pretējā gadījumā nav interesanti censties.
Atkal, ja visi tādi būtu, tad taču būtu pavisam garlaicīgi, visi kaut kādas lupatas. Ir runa par proporciju.
Un tāpēc izvēlēties vienu īpašību nav iespējams, tās ir pārāk plašas un viss atkarīgs no gradācijas.
Visiem vārdiem jau ir uzlikti aizspriedumi.