Dienas prieciņi - April 20th, 2011

Tik bēdīgi, es pat nepamanīju, ka tik drīz jau pienāca pēdējā nodarbība. Man pietrūks. Šodien mums bija īstais zviedrs, kas ar mums runājās, atbildēja uz jautājumiem, atdarināja akcentus un vispār prata 14 valodas. "Varför" es jautāju, un "kāpēc ne" viņš atjautāja. Pieņemsim. Es gan negribu 14 valodas, es gribu zviedru valodu.
Man patika tā vieta. Viņi darīja tik daudzas jaukas papildlietas, ka manu mīksto sirdi uzreiz uzpirka - pat pie diploma bija pievienots šokolādes batoniņš, bet skolotāja mums dāvināja Pūka grāmatiņas.

Es mājās nākot ar apbrīnojamu veiklību paslīdēju uz pakāpiena un pret velosipēdu sasitu lūpu. Tagad tā, par spīti ledum, ir patīkami uzpampusi piešķirot manam izskatam vairāk asuma. Rīt būšot vēl labāk, es ceru, ka rīt sūdzēties nesāks arī zobi.
Ja reiz sūdzos, tad šis pats velosipēds pēdējā laikā ir iedomājies, ka ir circenis un čīkst visu laiku. Nav ne jausmas, ko lai ar to iesāk, pagājušoreiz tehniskā apkope neko labu nedeva.