Dienas prieciņi - July 14th, 2010

Ar m. mēs devāmies episkā ceļojumā uz jūru, as aizkavējās par ~10 stundām un saruka līdz gājienam uz alfu un dīvainu ezereli kaut kur Juglā. Protams, ka es esmu pret peldēšanu šādās vietās, bet es jutos ļoti laimīga krastā, atspiedusies pret koku, kas dod ēnu, bet sauli arī neaizsedz, un lasot. Un mani netraucēja pat krievi, kas dažreiz nāca runāties. A perfect day for banana fish or finishing cat's craddle. Grāmata, ko es iesāku nejauši, jo tā bija pieejama un kas mani piespieda sevi gana ātri pabeigt. Secinājumi - es varētu būt bokononists un kaut kur noteikti jau biju dzirdējusi ideju par pēdu saskaršanās profilaktisko nozīmi cilvēku saskarsmē un ledus-deviņi ir viena biedējoša lieta, bet trakie zinātnieki ir forši. Un atkal jau slava tulkotājam, bet pie dzejolīšiem gan laikam Belševica piestrādājusi.

Kas ir granfalons, to jums bez vārdiem rāda
Gaisa baloniņš košs, kad tam novilkta āda.

Ja mums turpinās nepiegādāt silto ūdeni, es drīz kļūšu par roni.

Mēs ar Vitu grasāmies piepildīt jau ieilgušu sapni - spēlēt tenisu. Diemžēl Rīga ir Rīga, tandēms šeit nav bieži, savukārt tur kortus gan var sarunāt, bet raketes jāgādā pašiem. Un es tā domāju - moš nopirkt arī? Uzspēlētu vien pāris reizes gadā, toties pārējo laiku lepni karātos pie sienas.
Yeah right, tāpat kā kaska un zābaki.