Dienas prieciņi - June 6th, 2010

Atkal jau stāsti.
Aizkustinoši slash smieklīgi.
Visi jaukie aktieri.
Ļoti forša horeogrāfija, ja tā var saukt iestudētās, sinhronās kustības. Bet tas jau vienmēr tur ir bijis.
Vakara zaigzne - Ivaram Krastam.

Diez kurš vēl gadatirgū pavada 9 stundas? Bet šogad bija tiešām gadatirdzīga noskaņa, vismaz tāda, kādai tai, man vienmēr ir licies, jābūt, jo apkārt skaraidīja francūzis un aktīvi ar visiem komunicēja, valoda taču nav nekāda barjera īstam gadatirgum. Bet, pats galvenais, viņš prata visus uzjautrināt sarkanu lakatiņu sastūķējot dūrē un liekot tam izgaist, bet pēc tam atkal uzrasties no zila gaisa. Un es arī tagad zinu noslēpumu.

Diezsžēlīgais, es tikko sapratu, ka vairs neatceros, kā tieši sauca to mazo cilpiņu, ko manēžā izjāj ar zirgu. Volta? kaut kā stulbi... Voltāža? vēl stulbāk... Bija kaut kas uz v... Užas, droši vien uzkāpt arī vairs nemācētu, uzsvemptos otrādi...

UPD. internets laikam saka, ka volts, bet tik un tā nav tās sajūtas ka jā, ir! Esmu šausmās...