| |
[25. Mar 2008|22:55] |
Hamlets nogurdināja.līdz iemidzināja.
Tik murgainu sapni sen nebiju redzējusi.
Kaut kāda izlase no skolas-devāmies uz kaut kādu konkursu upes krastā. Upe liela un krāčaina,bezgala duļķaina un pat krāsa bija pelēcīgi brūna. gar krastiem bija vai nu meži,vai arī zāle+smilgas līdz padusēm. bla bla bla tur bija sviests,bet viena epizode bija graujoša.
biju kkādā jauniešu bariņā un mēs gājām pīpēt pa kluso kaut kādu mistisku maisījumu starp ūdenspīpi un mauriņ`pīpi. tā kā sapnī figurēja arī mans nodaļas vadītājs Kļaviņš (!), tad protams,ka vajadzēja nolīst no viņa acīm. līdām gar taciņu gar upi,kur bija tās augstās smilgas.nogāze. tad kaut kas izvilka pleijerīti.uzlikām austiņas un neprātīgi trakojām-dejojām pie mūzikas,kas amn īsti nepatika.pagājām nost no ceļa. dejojām tajās smilgās pie meža,bet man bija bail no visādiem kukaiņiem un vispār nebija omulīgi.tad kāds piebilda,ka te apkārt ir mirušo dzīvnieku lauki. un tālāk es sapratu,ka mēs dejojām uz mirušām lapsām. visapkārt zem smilgām bija beigtu lapsu ādās.nebeidzamas plantācijas.. un tad pavērās skats,ka tas viss bija kaut kādā nolādētajā ielejā un mūsu nometne ir kalna augšā. un kļaviņš ar visiem pārējiem tik un tā redzēja kur mēs esam un ko daram.
jes.man šķiet,ka es kaut ko piemirsu. |
|
|
| |
[24. Mar 2008|21:14] |
izdomāju,ka man sevi šodien ir jāpalutina.esmu pelnījusi.
izgulējos līdz pusčetriem, brokastīs bija šokolāde ar kafiju. tālāk reids pa veikaliem,lai saprastu,ka man tiešām tur neko nevajag un arī nekas neintersē. noslēgumā-saulriets ar Noru un... bļin.bija skaisti. tālāk 1 1/2h pie klavierēm, ceturto dienu beidzu kārtot istabu un.. man ir labi. man beidzot ir miers.
secināju,ka.. ne jau man sāpēja attieksme no tā otra. man sāpēja tas,ka dažkārt es nespēju neko ietekmēt un esmu nekas. |
|
|
| |
[24. Mar 2008|02:46] |
Superbeibe Una ar Superpuiku Ārčiju spētu izglābt pasauli. :)
bļin. smaids līdz ausīm. :) |
|
|
| sasodīts,kā gribu pavasari. |
[24. Mar 2008|01:09] |
es tikšu pāri visām huiņām. (:
mazliet padomāju par cilvēkiem apkārt,par notikumiem,par plāniem un attieksmi. mazliet puņķu,mazliet smaidu, mazliet histērijas un nu pilnīgs mieriņš.
pilni vaigi šokolādes končām, galds nokrāmēts ar vēstulēm [sagribējās pārlasīt saņemtās vēstules no visādiem dīvaiņiem] un tulīt taps kaudze ar papīra rozītēm. |
|
|
| |
[20. Mar 2008|19:26] |
Šodien iegāju mākslinieku veikalā.
Pabiju tur stundu.
Tagad man ir daudz iespēju,daudz ideju un smaids līdz ausīm.
Un tukšs maciņš. (: |
|
|
| |
[19. Mar 2008|01:58] |
tikko pabeidzu informātikas darbu.
bet koncerts bija jauks,kaut arī... nja.. es esot Anna.
Es nemāku tasīt pašnāvības, nemāku saplānot savu laiku un vispār.man vēl mattemātika jāpaspēj šovakar uzrakstīt. ai laik. |
|
|
| |
[17. Mar 2008|00:52] |
|
kaut kā baigi ātri tas laiks skrien. |
|
|
| |
[16. Mar 2008|22:46] |
Kaut kā baigi negribējās šodien vakarā braukt atpakaļ uz Rīgu.
Vāzē krokusiņi, sniegpulkstenīši un pūpoli. Ja vien es vēl jūras smaržu būtu varējusi paņemt līdzi.. |
|
|
| |
[14. Mar 2008|16:32] |
Pilnīgi negaidīti, šodien ar Janu valsts ansambļu konkursā norāvām 2.vietu! (:
[pačukstēšu nelielu noslēpumiņu- žūrijā vienkārši nesēdēja mani mīļotie pūtēju nodaļas vadītāji.]
Izpalika zobārts, jo Skanstenē šodien viltus bumba bija. fun. smieklīgākais, ka policisti mani nemaz ilgi neivēroja.
Un tagad-prom! Ar Hamletu zobos un Māru pie sāniem, brauksim ķert kultūru BišķKultūriskajā pilsētā. jēēē... |
|
|
| |
[14. Mar 2008|01:20] |
|
Ko man uz galda dara rozā neļķe?! |
|
|
| |
[13. Mar 2008|12:28] |
Kafija, nogulēta klavierstunda un solfedžo mājasdarbs.
Un es nezinu ko vēl teikt.
Klausos interviju ar Demakovu. Man viņa nepatīk. |
|
|
| Pavasaris. |
[11. Mar 2008|23:34] |
Noskatījos Mūlenrūžu. Izraudājos.
Atcerējos šodienu. Sākumā ar Pandemu, tad ar Kārli sēdēju Demakinā,otrajā stāvā pie loga. Vietā,kurā vismazāk ir īpašā Demakin`atmosfēra. Sapratu,ka negribu pieaugt. Patīk būt mazai muļķei,kura grib aizlāpīt visus pasaules pušumus. UN man nav vienalga par maniem draugiem.
UN... es panācu akceptu no māmiņas braucienam vasarā uz Franciju, uz klosteri. Prieks (: |
|
|
| `Mornete jeb mīlestība no pirmā acu skatiena`- Edgars Alans Po |
[10. Mar 2008|23:43] |
Stāstiņš ir par kādu tuvredzīgu francūzi,kurš patreiz gan dzīvoja Amerikā.
Kādu vakaru viņš ar savu draugu apmeklēja izcilu Operas izrādi,kur,garlaikodamies,pētīja sabiedrības krējumu. Drīz vien viņa skatiens apstājās pie kādas dāmas no pretējās ložas. Protams, mīletība no pirmā acu skatiena un atlikušos cēlienus viņš nespēja acis novērst no viņas brīnišķīgā profila. Mulsuma mirkļi, paslepus saskatīšanās un cita veida koķetērija. Divdesmitgadīgais Simpsons [tāds ir viņa uzvārds.nekas personisks] pilnībā nodevās savas mīļotās aplidošanai,kura visur staigāja kopā ar savu pavadoni. Simpsons iztaujāja visus savus draugos par šo burvīgo dāmu- tā tiešām esot bagāta atraitne,tuklāt ārkārtīgi skaista. Viss sabiedrības krējums par viņu jūsmo. Mīlestības (m)vēstulītes, kurās bija pilnīga jūtu atklāsme un liela kārta cukura. Tad nu beidzot kādā krēslainā vakarā Simpsons izmantoja izdevīgu mirkli,lai tuvotos savai sirdsdāmai. Pastaiga parkā, abpusēji mīlestības apliecinājumi, par kuriem Dāma Simpsonam uzdāvināja nelielu miniatūru ar savu attēlu un gadiem otrajā pusītē. Rezultātā,dāma viņu pat ieveda savās mājās,kur pēc laiciņa pulcējās viņas draugi. Simpsons bija ašš puika un ātri vien,pēc pāris stundām, bildināja savu dāmu,kura gan iepīkstējās par gadu starpību,jo teicās esot vecāka par mūsu kavalieri. Mazliet patielējoties, Dāma tomēr piekrita bildinājumam ar noteikumu,ka mūsu francūzis turpmāk nēsās norneti vai kādu briļļu paveidu. Simpsons bija tik ļoti apskurbis no mīlestības,ka bija gatavs jebko darīt. Nākamajā dienā viņi apprecējās.
Kā jau minēju, Simpsons bija tuvredzīgs. Savas kāzu dienas pievakarē jaunā sieva viņam lika uzvilkt lorneti. UN šajā brīdī atklājās,ka viņš ir noprecējis 82 gadus vecu sievieti ar mākslīgajiem zobiem, biiiezu kosmētikas slāni uz sejas un ar figūras `pielagojumiem`. un,ka patiesībā tā ir viņa vecvecvecmāmiņa,kas nolēma viņu izjokot. kad Simpsons ieminējās par gadskaitļiem uz miniatūras,atbilde bija elementāra- protams,ak tā emsu es. pirms ~55 gadiem. turkla't visi draugi bija jūsmojuši par vecvecvecmāmiņas pavadoni,jo nevienam neienāca prātā,ka var jūsmot par 82gadīgu sievieti.
Morāle tāda- nevajag kaunēties no brillēm,citādi var iekulties nepatikšanās. Nevajag pakļauties kaislībām, mīlestībai no pirmā acu skatiena. Un vispār- jāuzmanās gan no francūžiem, gan Simpsoniem. (: |
|
|
| à vol d'oiseau |
[10. Mar 2008|01:06] |
Kā man ir noveicies,ka man apkārt ir tik brīnišķīgi cilvēki. Nejūtos pelnījusi,bet negribu,lai kas mainītos. Prieks. (:
[neliela atkāpe. man ir dīvaini vecāki. māmiņa vakar man neļāva ēst šokolādi,jo es esot resna un šodien pārmeta,ka es vienmēr izskatoties briesmīgi. es pat nezināju kā to uztvert-smieties vai sākt sev ko pārmest? Pagriezu skaļāk radio un turpināju ēst šokolādi.] |
|
|
| Ēdu apelsīnu,kas garšo pēc kivi. Jeb- kas notiek pasaulē? |
[8. Mar 2008|22:22] |
Ikreiz,kad kaut kur nejauši satieku Šimiņu, notiek Baigas lietas. UN pārsvarā pat nesaistītas ar viņu pašu.
Vakardienas nakts nebija izņēmums. Traka.
Neprātīgas dejas ar Zani gan Bitē, gan ar psihodēlisko teātri bohēmas varā- kanālmalā.
Un mans apelsīns joprojām garšo pēc kivi. |
|
|
| |
[5. Mar 2008|22:19] |
šodien biju pie masiera.
es pat nezināju,ka man tik ļoti sāp mugura! |
|
|
| |
[5. Mar 2008|01:09] |
Ko skumsti, govs?
Kas pienu dos? |
|
|
| |
[5. Mar 2008|00:35] |
viss man sastāv no sīkumiem. sīkumi ir tie,kas ceļ gaisā un rok zem zemes.
Šodien spīdēja saulīte. Šodien sniga. Nokaitināja kaimiņu čalis,kurš gribēja mani pierunāt braukt pie viņa draugiem uz Bolderāju. Apskatīju Dārziņskolu no cita skatu leņķa, tagad man ir nobrāztas rokas, jo šis īpatnais skatu leņķis bija no kafijas automāta augšas. un ne jau labprātīgi.. Es šodien neizdarīju gandrīz neko jēdzīgu,jūtos slikti tāpēc. Es joprojām nesaprotu klasesbiedrus,kuri sajūsminās par visu,ko daru. Joprojām piemin izlaidumu, kuru manuprāt es pamatīgi salaidu dēlī, bet viņuprāt viss esot bijis savādāk. Es gribu pīpēt. Man pa galvu maisās neskaitāmas idejas, kuras tīri fiziski es nespēju īstenot. Dažādas idejas mākslas foto, instelācijām. Skaņām. Eksperimentiem! Skola traucē izvērsties. 4dien ieraksts kaut kādai izstādei, nevaru sagaidīt. spēlēšu oboju, nezinu kāds būs gala iznākums. Lillā nagi. Krievu mūzika. Es gribu gulēt. |
|
|
| |
[3. Mar 2008|19:03] |
|
Pussešos no rīta, kad beidzu lasīt `Homo Novus` un pie loga ķēru dzestro agrā rīta gaisu, sapratu,kas ir ieilgušo negāciju cēlonis. Elementāri- saules trūkums organismā! |
|
|