| |
[5. Mar 2008|00:35] |
viss man sastāv no sīkumiem. sīkumi ir tie,kas ceļ gaisā un rok zem zemes.
Šodien spīdēja saulīte. Šodien sniga. Nokaitināja kaimiņu čalis,kurš gribēja mani pierunāt braukt pie viņa draugiem uz Bolderāju. Apskatīju Dārziņskolu no cita skatu leņķa, tagad man ir nobrāztas rokas, jo šis īpatnais skatu leņķis bija no kafijas automāta augšas. un ne jau labprātīgi.. Es šodien neizdarīju gandrīz neko jēdzīgu,jūtos slikti tāpēc. Es joprojām nesaprotu klasesbiedrus,kuri sajūsminās par visu,ko daru. Joprojām piemin izlaidumu, kuru manuprāt es pamatīgi salaidu dēlī, bet viņuprāt viss esot bijis savādāk. Es gribu pīpēt. Man pa galvu maisās neskaitāmas idejas, kuras tīri fiziski es nespēju īstenot. Dažādas idejas mākslas foto, instelācijām. Skaņām. Eksperimentiem! Skola traucē izvērsties. 4dien ieraksts kaut kādai izstādei, nevaru sagaidīt. spēlēšu oboju, nezinu kāds būs gala iznākums. Lillā nagi. Krievu mūzika. Es gribu gulēt. |
|
|
