| |
[14. Apr 2008|21:35] |
|
nouvelle vague - in a manner of speaking |
|
|
| |
[11. Apr 2008|00:04] |
specis, orķestris, opis un 100 presītes nespēja mani šodien nogurdināt. ēēēnēērģīīījāāā...
īīk. izslēdziet mani. |
|
|
| |
[10. Apr 2008|01:06] |
tātad.
man ir dikti uzmācīgas pagātnes kļūdas ar neizmērojamu pacietību.
fun.
es iešu izkust. |
|
|
| rozā lietus. |
[9. Apr 2008|01:02] |
klusi klusītiņām.
iekšas rauj uz āru. |
|
|
| |
[7. Apr 2008|23:27] |
|
ģeniāli! nepagāja ne četras dienas,kad beidzot sapratu,ka sliktās pašsajūtas iemesls ir temperatūra! cik veikli! un tieši pirms rītdienas tehniskās ieskaites! |
|
|
| |
[7. Apr 2008|22:33] |
televīzija,prese.. visur runā par spontānajiem abortiem, bet tas mūs neskar. noskurinamies un ejam tālāk.
šodien uzzināju,ka gandrīz katru dienu man blakus bija cilvēks ar vēl vienu maziņu maziņu iekšā.mirušu. lai arī kādas nebūtu mūsu attiecības,tas tomēr tas ir traģiski. |
|
|
| |
[6. Apr 2008|14:15] |
|
pilnīgi negaidīts pavērsiens. man gribas klusēt,neteikt neko.un vērot. netipiski man.pat ļoti. |
|
|
| baigi daudz te sanāk rakstīt.bet |
[4. Apr 2008|00:47] |
|
jau septiņas stundas klausos radio. man tik ļoti gribējās ar kādu parunāties,kādā paklausīties.bet uz doto brīdi lielākā daļa bija aizņemti savos darbos,savās problēmās. tāpēc ieslēdzu radio,lai vismaz kāds ar mani parunātos. kretīniski skarba ir tā realitāte |
|
|
| |
[3. Apr 2008|21:48] |
bļeģ.
šī ir pirmā diena manā mūžā,kad man reāli pietrūkst vīrieša blakus.
jau stundu nevaru attaisīt akrila lakas burciņu. |
|
|
| |
[3. Apr 2008|19:05] |
vīns un šokolāde. pa radio skan dziesma, kas man ļoti ļoti kādreiz patika.
Don't Cry For Me Argentina - Madonna
man tad bija tikai 7 gadi!
tikko zvanīja no Bites. kaut kādu akciju gribēja piedāvāt. ha ha ha.biju ļauna (neviltots prieciņš)- vismaz piecas minūtes viņu uzklausīju,tad uzdevu āķīgus jautājumus,lai beigās atbildētu- nu bet protams,ka es negribu mainīt operatoru! man patīk mans LMT! |
|
|
| patiesībā amn ir sasodīti labs garstāvoklis. (: |
[3. Apr 2008|11:58] |
| [ | fōns |
| | edith piaf- padam | ] |
viss ir izdomāts.
dzīvošu Monmartrā ar skatu uz Parīzes centru.
man būs deviņi kaķi, vismaz četri būs melni. man būs līgavainis akrobāts,kas solīsies jau 20 gadus mani precēt,bet.. viņš uzradīsies tik reti,lai tā arī nekad kāzas nenotiktu. katru rītu celtos puspiecos,dzertu karsto šokolādi, klausītos Pjafu un uzskatītu,ka
visapkārt ir vienas vienīgas skumjas.
strādātu es pāris stundiņas dienā- palīdzētu baznīcā. daudz jau man nemaz nevajadzētu. un trešdienu vakaros ietu uz amatieru teātra pulciņu. tēlotu kaslīgo cietēju,kas pazīst visas pasaules mīlestību un arī sāpes. jeb beidzot būtu tas,kas nekad nebūtu savā dzīvē. pēc mēģinājumiem es aši un nemanāmi dotos mājās pie kaķiem,jo viņiem bez manis gan jau
būtu skumji. tad stundiņu sēdētu uz lievenīša pie mājas-gaidītu savu līgavaini. lasītu afišas par viņa cirka priekšnesumiem,krātu rakstus no avīzēm. un dotos gulēt, lai nākamajā dienā notiktu tas pats. līdz kādā dienā es uzzinātu,ka mans akrobāts ir taisījis nāvīgo priekšnesumu,kas nav izdevies. deviņas dienas es atteiktos ēst. neietu uz baznīcu,iekrampētos pie sava lievenīša. kaķi nesaprastu. man būtu vienalga. pēc tam es izgaistu.
kaķi skumtu. |
|
|
| |
[30. Mar 2008|10:35] |
|
zhàvàjos.esmu atradusi pashu romantiskàko lidostas stùrìti un mìcu telefonu. viegls satraukums locekljos. un piedod,una. (: |
|
|
| |
[30. Mar 2008|00:14] |
1) nebiju gaidījusi,ka jamaikas ruma trifelēs tiešām būs tik daudz ruma.
2) es kārtējo reizi izcēlos. man pēc 8h jābūt lidostā,bet es tikai taagd izņēmu drēbes no veļasmašīnas.
3) skatos operas spoku. jau kuro reizi. es nesaprotu kāpēc kristīna nepaliak pie operas spoka. laikam man nav lemts uztvert to jūtu padarīšanu. |
|
|
| |
[29. Mar 2008|19:54] |
|
man riebjas būt meitenei. |
|
|
| |
[29. Mar 2008|13:51] |
vāāu.tikko pārlasīju iepriekšējo ierakstu.
izklausos pēc nopietna emo.
jē. |
|
|
| Greznās mūzikas vakars Bitē. |
[29. Mar 2008|06:55] |
nepatīk atgriezties mājās,kad jau spīd saulīte. tāda pretīga sajūta,jo gribas vēl iet un kaut ko darīt,kaut organisms prasa ko gluži citu. joprojām nespēju atrast iemelsu-kāpēc tik ilgi uzturējos bitē,jo reāli... tur bija balagāns, kuru nu jau skaidrā bija diezgan smagi uztvert.
man sāk palikt slikti,ka mani vajag. mani vajag cilvēkiem,kuri man pilnīgi neinteresē. tik muļķīgas bija cīņas-kurš ar kuru dejos- starp šķietami pieaugušiem un nobriedušiem cilvēkiem. jā,varbūt tiem bija pie vainas alkohols. bet nu un? tas atkārtojas reizi no reizes..
atlika vien amn ieminēties,ka -lieciet mani mierā! braukšu uz klosteri un miers. gaidītās reakcijas vietā bija pretreakcija. vēl lielāks balagāns.
tad ienāca prātā-varbūt,ka zemapziņā es tiecos pēc turienes tieši tāpēc,ka nebūs balagāna?
un nu re. mans mīļotais hamlets liek atcerēties par sevi. viņš nocījās pretrunās,un tomēr katru savu viedokli spēja pamatot. re,arī es. es,protams, neuzdrošinos kaut vienā jomā sevi pielīdzināt hamletam,bet.. es nevaru iztikt bez uzmanības,bet esmu ārprātā,ja tā ir par daudz. slimi. es nezinu ko gribu,vai tieši pretēji-gribu pārāk daudz? saruna ar Jaunalksni lika aizdomāties. kas mēs gribam kļūt un ko mēs darām,lai to sasniegtu?
riebjas smēķu smaka un galvā skan Džonija `Es esmu laimīgs`...
vājība uz mazliet ģeniāliem cilvēkiem var slikti beigties. bet ir mierinājums,ka viņiem arī sāp.un pat vairāk.
kaķis glaužas gar kājām. jāiet uztaisīt tēja un varbūt miega deva sakārtos visu tiktāl,lai rīt es spētu koncentrēties arī kam noderīgākām un man nepieciešamākam.
un.hmmm. Labrīt! |
|
|
| |
[28. Mar 2008|01:23] |
Pasaule iet sviestā.
Un neviens mani nepārliecinās par pretējo. |
|
|
| |
[27. Mar 2008|13:46] |
Jump Jive An' Wail - Brian Setzer Orchestra
jēēēs.un rīts var sākties (: |
|
|
| Būt vai neBūt. |
[27. Mar 2008|00:33] |
Gunāra Meijera koncerts bija neatvairāmi burvīgs! [keksi gan glāba situāciju]
kā arī rīta ievelšanās kupenā un savdabīgais supinatora iedzīvotāja koļīšanās veids-metot ar sniega piku virsū no trešā stāva. labi,ka viņš netrāpīja..
man ir ļoti ļoti bail no rīt gaidāmās specialitātes stundas,bet joprojām man ir tikpat liels riebums pret oboju. man-nav-ne-jausmas ko es rīt darīšu specialitātē,jo jau visas izvairīšanās metodes ir izmēģinātas. |
|
|
| |
[26. Mar 2008|00:20] |
|
es pat nedomāju,ka būs tik grūti atrast kādu,kurš rīt mani pusastoņos pamodinātu! |
|
|