| patiesībā amn ir sasodīti labs garstāvoklis. (: |
3. Apr 2008|11:58 |
viss ir izdomāts.
dzīvošu Monmartrā ar skatu uz Parīzes centru.
man būs deviņi kaķi, vismaz četri būs melni. man būs līgavainis akrobāts,kas solīsies jau 20 gadus mani precēt,bet.. viņš uzradīsies tik reti,lai tā arī nekad kāzas nenotiktu. katru rītu celtos puspiecos,dzertu karsto šokolādi, klausītos Pjafu un uzskatītu,ka
visapkārt ir vienas vienīgas skumjas.
strādātu es pāris stundiņas dienā- palīdzētu baznīcā. daudz jau man nemaz nevajadzētu. un trešdienu vakaros ietu uz amatieru teātra pulciņu. tēlotu kaslīgo cietēju,kas pazīst visas pasaules mīlestību un arī sāpes. jeb beidzot būtu tas,kas nekad nebūtu savā dzīvē. pēc mēģinājumiem es aši un nemanāmi dotos mājās pie kaķiem,jo viņiem bez manis gan jau
būtu skumji. tad stundiņu sēdētu uz lievenīša pie mājas-gaidītu savu līgavaini. lasītu afišas par viņa cirka priekšnesumiem,krātu rakstus no avīzēm. un dotos gulēt, lai nākamajā dienā notiktu tas pats. līdz kādā dienā es uzzinātu,ka mans akrobāts ir taisījis nāvīgo priekšnesumu,kas nav izdevies. deviņas dienas es atteiktos ēst. neietu uz baznīcu,iekrampētos pie sava lievenīša. kaķi nesaprastu. man būtu vienalga. pēc tam es izgaistu.
kaķi skumtu. |
|