| |
[2. Mar 2008|23:59] |
| [ | fōns |
| | Rachmaninov - Choir | ] |
Brīdī,kad tiešām esmu apņēmusies beigt ākstīties ar obojas spēli un meklēt kaut ko,kur man būtu labāki rezultāti, notiek kas dīvains. Vakar kāds diriģents izteica sadarbības piedāvājumus, vēl kāds nenosakāms vīrietis sāka man brutāli skalot smadzenes,lai es nekādā ziņā nepametu oboju un vēl komplimenti bira kā no pārpilnības raga. Pilnam komplektam, šodien piedāvāja ierakstīties kādai izstādei. Protams, piekritu.
Dievs tik daudz ko man ir devis. UN tik daudz ko man atņem līdzcilvēki... tukšums.skumji. |
|
|
| |
[27. Feb 2008|03:37] |
beidzu mācīties.beidzot.
un man ļoti gribas ar kādu izrunāties. |
|
|
| |
[27. Feb 2008|00:38] |
es gribētu dzīvot vairākas dzīves. ar vienu man nepietiek,pārāk samocīti.
kad beidzot saņēmos un vienojos ar skolotāju un māmiņu,ka šis man ir pēdējais gads dārziņos,kaut kas salūza iekšā. dīvaini,bet secināju,ka esmu ļoti pieķērusies skolotājam. viņš tomēr ir vienīgais (jā,tiešām.vienīgais) cilvēks, kurš no manis katru reizi prasa nenormālu atdevi, bar, regulāri lasa lekcijas, draud, fiziksi iespaido un morāli pazemo. un tajā pašā laikā viņš vienmēr man ir blakus,kad amn to vajag. samīļo, mēģina nomierināt (kas viņam nekad nesanāk) un vienkārši ir plecs uz kura paraudāt.
vai var reizē mīlēt un ienīst?
[protams,nekādas romantiskās jūtas man pret viņu nav.kamōn]
man vajag atpūsties.
pārāk slimas domas galvā |
|
|
| lietus lāses mēģina krist horizontāli |
[26. Feb 2008|00:20] |
|
`- tev piestāv vīrieši ar sagroziitaamm galvaam : ) ` |
|
|
| |
[23. Feb 2008|22:28] |
Es šodien saņēmu skaistāko vēstuli,kādu jebkad man kāds ir rakstījis. Diemžēl,elektrōnisko,bet tomēr.
Neatbildēju.
LMA Karnevāls sagroza prātus. |
|
|
| |
[21. Feb 2008|22:51] |
|
ir tik grūti atkal nolaisties uz zemes un darīt ikdienišķas lietas.fak. |
|
|
| |
[21. Feb 2008|00:41] |
` Everything alters me, but nothing changes me.`
/Salvador Dali
fantastiski! |
|
|
| |
[20. Feb 2008|23:16] |
manas garstāvokļa maiņas ir kaut kas apbrīnojams! Ja vakar likās, ka nu visam ir cauri, tad šodien saprotu,ka tiešām viss ir galīgā pakaļā,bet arī uz to var paskatīties pozitīvi. (: Turklāt es sevi ļoti nopietni sāku apbrīnot.- kā es visu paspēt varu+ saņemties visu izdarīt. Bet,kaut arī no pārguruma vairs neturos kājās, ir sasodīti laba sajūta par padarīto darbu. konkrētāk gan-par gaidāmo.
he. ja kāds rīt apmeklēs izstādi “Intertextil Balticum 2008” ,padodiet ziņu. Visu dienu nāksies tur veģetēt. :) |
|
|
| |
[20. Feb 2008|00:31] |
tālāk vairs nav kur iet/zemāk vairs nav kur krist.
gribas pacelt balto karodziņu un ierakties zemē.
viss,kas bijis svēts un svarīgs,ir sabrucis.
skumji. |
|
|
| |
[19. Feb 2008|23:28] |
nolemts. iespītēšos un rīt no rīta neiešu uz skolu.
(: |
|
|
| |
[19. Feb 2008|13:55] |
|
Vacatio - ātrs un efektīvs veids, kā tikt pie neaizmirstamiem kompleksiem. |
|
|
| |
[17. Feb 2008|02:47] |
Pirmo reizi izdejojos Kubā.
Pirmo reizi man ļoti nepatika Bastejā.
Pirmo reizi sapratu,ka.. esmu baigi neciešamā persona. un ne personība. |
|
|
| true colors |
[16. Feb 2008|01:10] |
esmu nogurusi tieši tik,lai nebūtu spēka daudz parakstīt.
un man šodien atkal bija histērisko smieklu lēkme. un tā nebūt nav smieklīga,bet drīzāk traģiska. sick. man sāp kājas un kakls. turklāt sapratu,ka man labāk patīk ņemties ar vizuālajām lietām,nekā ņemties ar pasākumu organizēšanu. man ir kretīniska īpašība vienmēr visur uztaisīt bardaku. ak.bet ko gan es darītu bez savējajiem,kuri mani atbalsta jebkurā situācijā,lai arī kā es uz tiem dusmās bļautu.
un es jorpojām gaidu to mirkli,kad salūzīšu. tikai intereses pēc.. |
|
|
| trīsnaktī. |
[15. Feb 2008|03:21] |
mazliet muļķīgi. iemigu dienas muļķīgākajā laikā, jānis mani nepamodināji (šādos brīžos man nepatīk smalkjūtīgi cilvēki attiecībā pret mani) un tikko pamodos. un vairs nenāk miegs. jo dienas deva ir izgulēta. un laikam vakar pārēdos šokolādes končas..tikai nēkādi nesaprotu-vai tas bija no priekiem,vai bēdām:
oboju duetu palaida uz valsts konkursu.mani un janu.
mēs sākām gandrīz raudāt,ka mums būs vēl jāspēlē tā programma,pēc kuras jūtamies tieši tik pretīgi,cik iespējams. izmocītas, bezgaisīgas un bezlūpīgas.
vēl skolotājs man apsolīja šovasar uztaisīt oboju nometni. divatā. varbūt trijatā. noīrējot māju pie Daugavas,lai katru dienu varētu iet peldēt. ar masāžām, lai beidzot atdzīvinātu mūsu smeldzošās muguras. protams, ar obojas spēlēšanu augām dienām. un šņabja dzeršanu vakaros. ko gan vairāk var vēlēties!
un tōmēr,mans skolotājs sāk mani mulsināt. kopš viņš ar savu draudzeni ir sācis dzīvot kopā,viņš pārāk bieži draud mums(savām skolniecēm) ar kopdzīvi. un ar piedzeršanos. es viņu nesaprotu.
valentīndiena diemžēl ir beigusies. man viņa patika. jo biju iegrimusi visādās blakus lietās,ka nemaz nepamanīju šīs dienas īpašumu. bet nekas. rīt laikam Valentīndienas specifiku izbaudīšu ar uzviju, vadot burvīgo pāru konkursu. un.. es rakstīšu garus dienasgrāmatas ierakstus. man joprojām viss pārāk ātri visu laiku notiek,gribu pieviksēt tos brīžus pamatīgi,kurus atceros.
lai pēc laiciņa spētu nenormāli nosmities par savu muļķīgumu. jes. :/
buč buč. un arlabunakt` |
|
|
| |
[14. Feb 2008|01:25] |
joprojām man visapkārt smaržo pēc šokolādes, kafijas, cigaretēm, eļļas krāsām un zelta krāsas flakoniņa. skaitu dienas līdz Parīzei.
(un jūtos mazliet laimīga) |
|
|
| labrīt labrīt labrīt |
[12. Feb 2008|13:57] |
citēšu teikumu no šī rīta sarunas:
`Švalbēn, nu tu jau zini, esi draiska. laiks strādāt muļķības...`
ha.es nemainīšos. un šķiet, viņš arī. fun fun fun. |
|
|
| fun. |
[12. Feb 2008|01:10] |
forša diena. (:
visu dienu kko darījos,ākstījos,ņēmos.
neviens mani nesaprata, bet man bija jautri. (: mani sprāgušo lācīšu auskari tika nodēvēti par tauriņauskariem, manas izvēlētās tapetes tika izkritizētas par to,ka tās atgādinot virtuves galdu. nekas,es toties atradu citas tapetes. smukākas. ha. bet zinu,ka rīt mani atkal nomocīs vēlme,ka tās nebūs gana labas. un vēl nevaru uizdomāt kādu grīdu gribu vannasistabā. un kādā krāsā istabas mēbeles-baltas vai tumšas. ai,tik daudz domu,kas jāizdomā! vismaz jūtos noderīga un tas ir pats galvenais.
hmm.jā.vienīgā vieta,kur esmu noderīga,ir pašas uzspraustie mērķi. |
|
|
| |
[10. Feb 2008|22:02] |
|
dvēseli rauj uz āru. |
|
|
| |
[10. Feb 2008|19:05] |
Es ticu brīnumiem.
Šodien,kad likās,ka bezcerīgāks stāvoklis nekad nav vēl bijis un sākās jau eksistenciālie jautājumi, man uzspīdēja veiksmes stariņš.
Man ir iespēja pēc mēneša uz pāris dienām doties uz Parīzi. Ak,ja jūs zinātu ko man tas nozīmē... |
|
|