| trīsnaktī. |
15. Feb 2008|03:21 |
mazliet muļķīgi. iemigu dienas muļķīgākajā laikā, jānis mani nepamodināji (šādos brīžos man nepatīk smalkjūtīgi cilvēki attiecībā pret mani) un tikko pamodos. un vairs nenāk miegs. jo dienas deva ir izgulēta. un laikam vakar pārēdos šokolādes končas..tikai nēkādi nesaprotu-vai tas bija no priekiem,vai bēdām:
oboju duetu palaida uz valsts konkursu.mani un janu.
mēs sākām gandrīz raudāt,ka mums būs vēl jāspēlē tā programma,pēc kuras jūtamies tieši tik pretīgi,cik iespējams. izmocītas, bezgaisīgas un bezlūpīgas.
vēl skolotājs man apsolīja šovasar uztaisīt oboju nometni. divatā. varbūt trijatā. noīrējot māju pie Daugavas,lai katru dienu varētu iet peldēt. ar masāžām, lai beidzot atdzīvinātu mūsu smeldzošās muguras. protams, ar obojas spēlēšanu augām dienām. un šņabja dzeršanu vakaros. ko gan vairāk var vēlēties!
un tōmēr,mans skolotājs sāk mani mulsināt. kopš viņš ar savu draudzeni ir sācis dzīvot kopā,viņš pārāk bieži draud mums(savām skolniecēm) ar kopdzīvi. un ar piedzeršanos. es viņu nesaprotu.
valentīndiena diemžēl ir beigusies. man viņa patika. jo biju iegrimusi visādās blakus lietās,ka nemaz nepamanīju šīs dienas īpašumu. bet nekas. rīt laikam Valentīndienas specifiku izbaudīšu ar uzviju, vadot burvīgo pāru konkursu. un.. es rakstīšu garus dienasgrāmatas ierakstus. man joprojām viss pārāk ātri visu laiku notiek,gribu pieviksēt tos brīžus pamatīgi,kurus atceros.
lai pēc laiciņa spētu nenormāli nosmities par savu muļķīgumu. jes. :/
buč buč. un arlabunakt` |
|