| personal acctually |
[Dec. 6th, 2015|07:57 pm] |
| [ | mood |
| |  okay | ] |
| [ | music |
| | Ólafur Arnalds - improvisations | ] |
Mēģini palikt nomodā, sevī.
Roc sevi, ļauj Viņam sevi ārdīt un likt kopā.
Lai nu kā - redzi, ir vajadzīgi arī cilvēki ceļā. Dievs runā arī caur cilvēkiem. Ja no viņiem izvairīsies, nebūs iespēja palīdzēt un palaidīsi garām arī iespēju būt kopībā ar Dievu caur viņiem.
Ja nav tiešā saikne ar Viņu, tad ir nepieciešama saskarsme ar citiem, kas palīdz iepazīt Tēvu. Un ejot pareizajā virzienā, (svēt)ceļnieki tur vedīs arī tevi.
Apsveicu 2. advente jau.
Adventus Dominis |
|
|
| huh? |
[Nov. 5th, 2015|10:00 pm] |
P. S. Nu c'mon, beidzot novērtē lietas. Taču tā vēlējies būt tuvāk Baznīcai, bibliotēkai un biezpiena sieriņiem.. ne? (nu jā, kad prom no tā visa, tad liekas, tik lielas lietas un noteikti novērtētu, ja tās būtu tuvāk) Kā tad - cilvēks ir un paliek cilvēks. Pierod pie visa.
https://www.youtube.com/watch?v=2rd8VktT8xY&index=3&list=RD3DWg7zNOyK8 |
|
|
| Zini, tāda interesanta jūta |
[Nov. 5th, 2015|09:45 pm] |
| [ | mood |
| |  thoughtful | ] |
| [ | music |
| | Eva Cassidy - fields of gold | ] |
Visā visumā jau vajadzētu saprast, ka dzīve rit TIKAI uz priekšu. BET - kāpēc cilvēkam tik ļoti gribas mērcēties pagātnē? (Vai varbūt tā ir tikai man?/ domāju, ka nē)
Ir labi atcerēties skaistus brīžus, un par tiem pateikties. Tikai nevajadzētu tajos dzīvot un to dēļ pazaudēt tagadni.
Bet tik viegli, kāpēc? Tāpēc, ka nākotne nav paredzama, nevar jau zināt kā tur būs, varbūt drošāk kavēties pagātnē? (Vai tāpēc?)
Varbūt arī piederu pie cilvēku grupas, kas labāk dzīvo kaut kur citās pasaulītēs. Visi jau dzīvo, katrs citādākā, citi tikai biežāk atgriežas šodienā.
Ilgas, mūžīgi ir ilgas pēc kaut kā skaista (pagātnes - ja tajā ir bijis tas skaistais), nākotnes - ja ceri tajā to sagaidīt.
Pareizi jau arī ir, ticu, ka esam radīti Tam skaistajam, ar ko nevar piepildīt nekas virspusējs un tagad esošs. Tagad varam just tikai vārgu atspulgu no tā pēc kā ilgojamies, un tomēr varam just. un TAS ir skaisti.
Paldies |
|
|
| Bet slikti jau nav |
[Sep. 25th, 2015|12:08 am] |
| [ | mood |
| |  calm | ] |
| [ | music |
| | Anete - Svētī un cel (*Agates balsī manā galvā) / Bil Evans | ] |
Vakars ir dienas radošuma kalngals. Varbūt tas pats pirmsiemigšanas fenomens, kad darbojas īstie viļņi.. Nu vienalga... Šis nav tas radošākais vakars, bet vienkārši iedomājos.
Vakar bija slavēšana un Sv. Mise - bet ir tur kaut kas, pat šūnu līmenī. Jolanta cienājot ar kakao stāstīja par brāli no Lietuvas, viņa lekciju jauniešu dienās - viņš atradis Dievu caur mūziku, vienkārši pētot savas sajūtas. Sapratis, ka citām dzīvajām būtnēm nav tādas sajūtas/izjūtas kā mums. Un kas tad ir, kas to jūt? Ne jau tīri ķīmiskie savienojumi. Tā ir Dvēsele. Un tad, ja dvēsele ir - ir arī Dievs, kas to ir radījis.
Mūzika, tik ļoti kaut kas neizsakāmi uzrunājošs.. Kaspars Zemītis koncertā kā pēdējo dziesmu uz klasiskās ģitāras spēlēja - Agnus Dei. Tā bija tīra lūgšana caur mūziku.
Tādas domas šodien. Un vēl dažas nesvarīgi laicīgas (bakalaura putra un tā..)
Roc vaļā talantus, vienalga kādi tie būtu. Bez tiem pasaule būs nepilnīga, jo esi radīts, lai tie tiktu izmantoti. Vēlu drosmi! |
|
|
| mūžīgā dilemma |
[Apr. 29th, 2014|04:30 pm] |
| [ | mood |
| | geeky | ] |
| [ | music |
| | pilsēta skan, nu tur- ārā pa logu | ] |
Dažreiz pats sev liecis kā tāds neizprotams mazs radījums, kurš nevar atrast ne vietu ne virzienu. Tā vietā, lai priecātos par to, ka ir dotas tik daudz iespējas un tik liela brīvība, es te sēžu un garastāvoklis arvien vairāk noplok. Kā tas nākas, ka ir grūti novērtēt tik acīm redzamas lietas?
kuoa?
vēl viens jautājums nomāc pēdējā laikā -
Kā var zināt, ka vieta kur tu atrodies, ir īstā? Ja jau saka, ka dzīvo katru dienu kā pēdējo vai vienīgo... vai tā vieta, kur esi, būtu tieši tā, kur vēlētos būt? bet tas tāds, laikam retorisks jautājums.
- tas tikai tā, priekš sevis, lai atcerētos, ka šāds jautājums ir biji manā galvā. Ja nu gadījumā kādreiz atrodu atbildi. |
|
|
| |
[Mar. 7th, 2014|08:10 pm] |
| [ | mood |
| | awake | ] |
| [ | music |
| | Agnes Obel - Fuel to Fire | ] |
Dažreiz ir tik vienkārši redzēt no malas kā mainās un kāpēc mainās tava oma. (Tu skaidri un gaiši zini un redzi, kas "nogalināja tavu prieku". Un tik pat skaidri redzi, kā prieks atrod spraudziņu, pa kuru atkal izlauzties no tevis un uzlikt smaidu uz lūpām).
.Šodienas doma priekš sevis.
Cik īstenībā svarīgi ir rakstīt dienasgrāmatas (it īpaši, ja atmiņa pieklibo, vai jau ar kruķiem staigā), piefiksēt savas emocijas - un pārskatīt tās pēc kāda laika.
Atradu vāczemes kladīti, kur biju rakstījusi savus piedzīvojumus un pārdzīvojumus - ļoti forši, sajūtas un smaržas un viss ataust atmiņā. (Kā filmu skatītos, atceros tieši cik spoži spīdēja saule, cik liels prieks vai bēdas bija to rakstot.) Forši. Laba pieredze. Neizsakāmi svarīga, lai arī paliks tikai manī. Nekas nemainījās un tomēr viss mainījās.
Vasara- nāc lūdzu.. |
|
|
| pastaiga |
[Aug. 28th, 2012|11:13 pm] |
| [ | mood |
| | no-mood | ] |
| [ | music |
| | Mumford and the sons- Thistle& Weeds | ] |
Sāku gatavoties atkal gadam, kas atšķiras no visa kas šo daudzu gadu laikā ir bijis.
Tik ļoti savādi un interesanti ir dažreiz pamanīt kāds biji kādreiz un kāds esi tagad, tas ir pilnīgi normāli, cilvēks taču mainās, bet to pamanīt.. tas ir tas interesantais.
Domas ir diezgan dalītas par manu nākamo dzīves posmu, no vienas puses liekas, ka būs ļoti grūti, gan ar mācībām, gan arī ar īpašu mīlestību pret valodu ko tur visu laiku dzirdēšu, bet no otras puses, esmu ļoti priecīga, ka būs iespēja aiziet uz baznīcu, bibliotēku, veikalu pēc persikiem, biezpiena sieriņiem un šokolādes... : ) |
|
|
| Viss paliek ar vien interesantāk |
[Jun. 7th, 2012|07:27 am] |
| [ | mood |
| | just do it | ] |
| [ | music |
| | Esperanza Spalding & Gretchen Parlato - "Useless Landscape" | ] |
Ļoti jauka sajūta, kad tu paskaties uz lietām no malas un saproti, ka nekad nebūtu iedomājies, ka tu darīsi to ko tagad dari! Lielas vai mazas lietas, pieņemsi izaicinājumus (izaicinājumus, kas varbūt citiem nešķiet lieli, bet tie ir lieli tev).
Pēc pusstundas braucu uz vilciena staciju, lai brauktu pāri visai Vācijai, ciemos pie vācu ģimenes ko 2x esmu satikusi! iespējams redzēšu kalnus (varbūt pat tos no kurienes Milka nāk, ņamm)
Man patika krāmēt somu priekš brauciena, istaba izskatījās dzīva (savandīta, bet dzīva) nevaru sagaidīt, kad būs koferis jāpako! :) |
|
|
| arī sākšu |
[Jun. 4th, 2012|01:10 am] |
| [ | mood |
| | awake | ] |
| [ | music |
| | Michael W. Smith - let it rain | ] |
Tas nekas, ka ir jau vēls, un visticamāk esmu vienīgā, kas šajā īpaši vāciskajā fermā neguļ, jo viss notiek pēc plāna taču. Laikam tik sen neesmu atļāvusi sev vienkārši pagarināt vakaru, vienkārši tāpat, lai izbaudītu to. Noteikti no rīta to nožēlošu, jo, jau 8.00 ir jābūt "uz strīpas" un jābaro zirdziņi, un jāgaida, kad saņemšu savu dienas plānu. Katru dienu gribas izrauties no šīs sistēmas, bet vakaros saprotu, ka šie cilvēki un vieta pietrūks kad aizbraukšu. Bet drīz, tik ļoti drīz, ka nedaudz nākas prātā jukt un braukt ar riteni ātri gar jūru un smieties ne par ko. |
|
|