|
Mar. 7th, 2014|08:10 pm |
Dažreiz ir tik vienkārši redzēt no malas kā mainās un kāpēc mainās tava oma. (Tu skaidri un gaiši zini un redzi, kas "nogalināja tavu prieku". Un tik pat skaidri redzi, kā prieks atrod spraudziņu, pa kuru atkal izlauzties no tevis un uzlikt smaidu uz lūpām).
.Šodienas doma priekš sevis.
Cik īstenībā svarīgi ir rakstīt dienasgrāmatas (it īpaši, ja atmiņa pieklibo, vai jau ar kruķiem staigā), piefiksēt savas emocijas - un pārskatīt tās pēc kāda laika.
Atradu vāczemes kladīti, kur biju rakstījusi savus piedzīvojumus un pārdzīvojumus - ļoti forši, sajūtas un smaržas un viss ataust atmiņā. (Kā filmu skatītos, atceros tieši cik spoži spīdēja saule, cik liels prieks vai bēdas bija to rakstot.) Forši. Laba pieredze. Neizsakāmi svarīga, lai arī paliks tikai manī. Nekas nemainījās un tomēr viss mainījās.
Vasara- nāc lūdzu.. |
|